Pārējās partijas, kas, visticamāk, pārvarēs piecu procentu barjeru, ‒ Zatlera Reformu partija (ZRP), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Vienotība" ‒ nav pret izmaiņām Ministru kabineta sastāvā, taču par būtiskāku uzskata ministriju funkciju izvērtēšanu, nevis ministriju apvienošanu.
Par to liecina partiju pārstāvju teiktais aģentūrai BNS.
"Saskaņas centram" un Nacionālajai apvienībai ""Visu Latvijai!"‒"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK" ir priekšlikumi, kā vajadzētu apvienot ministrijas.
SC premjera amata kandidāts Rīgas mērs Nils Ušakovs uzskata, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kas izveidota gada sākumā, ir apvienojama ar Ekonomikas ministriju (EM). Apvienojama ir arī Aizsardzības un Iekšlietu ministrija, lai gan "filozofiski tas, protams, izraisa jautājumus".
"Ir cilvēki, kas saka, ka tas pēc būtības ir VDK variants, jo visi iespējamie spēki ir apvienoti zem viena jumta, bet, ņemot vērā, ka valsts mums nav liela, nav liela armija un arī policistu nav daudz, lietderīgāk būtu izvērtēt šādu variantu," argumentēja Ušakovs.
Pēc SC uzskata, ir iespējams apvienot arī Kultūras un Izglītības un zinātnes ministriju.
Arī Nacionālās apvienības premjera amata kandidāts Gaidis Bērziņš domā, ka būtu jāapvieno VARAM un EM, kā arī Labklājības un Veselības ministrija.
"Ieguvums būtu finansiāls, taču to varēs aplēst tikai tad, kad sāksies darbs pie ministriju apvienošanas. Visu funkciju izvērtēšanu var paveikt dažos mēnešos," norādīja Bērziņš.
Savukārt Zatlera Reformu partijas premjera amata kandidāts Edmunds Sprūdžs pastāstīja, ka ZRP ar "klucīšu pārbīdīšanu" nenodarbojas, taču pieļāva, ka ir iespējama optimizācija nevis ministru krēslu skaitā, bet gan reālajās funkcijās, ko tās dara.
"Mūsu programma ir rakstīta horizontāli. Mēs gribam aiziet no supervertikālā principa, ka katrs atbild tikai par savu, tad sanāk, ka finanses uz vienu pusi, ekonomika – uz otru pusi, tā tam nav jābūt. Finanses un ekonomika var strādāt kopā, viena otru pabalstot. Pilnīgi iespējams, ka pārbīdes kaut kādā brīdī ir vērtīgas, bet tas ir jāskatās no apakšas, nevis uz augšu. Ja kādā brīdi veidojas mijiedarbība [starp funkcijām] un ir pietiekami liels pieprasījums, lai arī politiskā vadība apvienotos, tad ir jāapvienojas. Citādi nav jēgas," klāstīja Sprūdžs.
Arī "Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis uzskata, ka svarīgākais ir nevis ministriju skaits, bet to veicamie uzdevumi. Viņš prognozēja, ka pēc 11.Saeimas vēlēšanām lielu izmaiņu Ministru kabineta sastāvā nebūs.
"Ir daudzi iemesli, kāpēc vajadzētu samazināt, un ir daudzi iemesli, kāpēc nevajadzētu. Vajadzētu samazināt ‒ neapšaubāmi ļoti politiski skaisti. Es redzu, kā cilvēki mums dzied slavas dziesmas par to, ka mēs pašvaldību lietu ministriju un vides ministriju apvienojām. Visi to ir pamanījuši, sevišķi Zemgalē, kur es eju regulāri tikties ar vēlētājiem, spiež roku, sit uz pleca, saka malači. Ironiju manā tekstā, ceru, ka sapratāt, jo to nav pamanījis tieši neviens," ironizēja Zaķis.
Vienlaikus viņš piekrita, ka, iespējams, būtu jāapvieno Labklājības un Veselības ministrija, taču ar ministriju apvienošanu nebūtu jāaizraujas ‒ nozaru pārraudzībai vajadzētu būt pēc iespējas tuvākai Eiropas Savienības (ES) direktorātu sadalījumam, jo ministriem ir daudz darāmā Eiropā un nevar viens cilvēks "izsēdēt visās Eiropas sapulcēs" un pēc tam vēl saņemt pārmetumus, ka visu nav paspējis.
Tomēr Zaķis apliecināja, ka "Vienotība" ir gatava diskutēt ar iespējamiem koalīcijas partneriem par izmaiņām valdības sastāvā.
Arī Zaļo un zemnieku savienības līderis Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis uzskata, ka ministriju apvienošana kā tāda nekad nav bijis ZZS pašmērķis. Viņš atgādināja par Vides ministrijas reformu, kuras funkcijas, savulaik sadalot pa vairākām ministrijām, nule kā atkal apvienoja, tādējādi vien zaudējot laiku un resursus.
"Mūžīgais stāsts – kultūra‒izglītība, veselība‒labklājība. Saliekot tās kopā, kur visu laiku ir akūtas naudas vajadzības, trīs kantorus aiztaisot ciet, trīs rakstāmgaldus iznesot, problēmu pēc būtības neatrisinās," ir pārliecināts Brigmanis.
Jau vēstīts, ka pēc aģentūras BNS pasūtījuma veiktā "Latvijas faktu" aptauja liecina, ka augustā politisko spēku reitingu līderi joprojām ir SC un ZRP. Piecu procentu barjeru pārvarētu vēl "Vienotība", Nacionālā apvienība un ZZS.
Pārējiem politiskajiem spēkiem ir mazāk nekā 2% vēlētāju atbalsts.
Ārkārtas Saeimas vēlēšanas notiks 17.septembrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
