Trampa ārpolitikas uzskati ir Latvijai neizdevīgi, vērtē eksperts  (67)

Hiršs gan norāda – neskatoties uz to, ka Tramps ignorē Krievijas agresiju Ukrainā un Sīrijā, visticamāk, ASV drošības garantijas NATO dalībvalstīm fundamentāli nemainīsies. "Baltijas valstis ir un paliks drošībā, jo Kongress, kur apstiprina ASV aizsardzības budžetu, patlaban ir izteikti labvēlīgs alianses un Baltijas drošībai," skaidro ASV ārpolitikas pētnieks.

Publikācijā "Donalds Tramps: Amerika pirmā" Hiršs vērš uzmanību uz ASV prezidenta simpātijām pret autoritāriem līderiem, tostarp Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kā arī kritisko Trampa attieksmi pret valstu sabiedrotajiem un brīvo tirdzniecību. Pētnieks norāda, ka šie trīs Trampa ārpolitikas pamata uzskati nav mainījušies jau desmitiem gadu un ir neizdevīgi NATO austrumu flanga valstīm.

"Trampa personība, izteikumi un ārpolitikas piedāvājums kardināli atšķiras no tā, ko ASV sabiedrotie sagaida no pasaules ietekmīgākās valsts," raksta Hiršs. "Trampa straujā domu maiņa un dažādi radikāli izteikumi par starptautiskās politikas jautājumiem jau ir mazinājuši ASV maigo varu pasaulē. Neziņa par turpmāko Trampa ārpolitiku mazina stabilitāti pasaulē un ir radījusi satraukumu vairāku valstu vadītāju vidū."

"Simpātijas pret autoritāriem līderiem Trampam ir bijušas jau vismaz pēdējos 30 gadus. Viņš ir atkārtoti izteicis komplimentus autoritāru valstu vadītājiem, kuru spēcīgās personības un pārliecinošais vadības stils viņam simpatizē," publikācijā skaidro Hiršs. "Piemēram, Sīrijas diktatora Bašara al Asada, kurš pilsoņu karā Sīrijā brutāli iznīcina opozīciju, "vadības stils", pēc Trampa domām, "saņem 10 balles". Savas vēlēšanu kampaņas laikā un arī pēc uzvaras vēlēšanās viņš ir konsekventi atteicies kritizēt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kā arī Krievijas darbības Ukrainā un Sīrijā. Tramps nav atzinis, ka Krievija ir vainīga pie Malaizijas lidmašīnas MH17 notriekšanas Ukrainā."

Eksperts lēš, ka pielaidīgās attieksmes pamatā ir Trampa biznesa intereses, kas stiepjas Krievijā. "Trampa uzskatus par Krieviju ietekmē plašs attiecību tīkls starp viņu un Krievijas oligarhiju. Kopš 1980. gadiem Tramps un viņa ģimenes locekļi ir guvuši peļņu no savām saiknēm ar Krievijas oligarhiem," norāda Hiršs. Trampa Organizācijas attīstības un iegādes daļas viceprezidents un Trampa dēls Donalds Tramps juniors 2008. gadā ir izteicies, ka "krievi veido diezgan neproporcionālu īpatsvaru daudzos mūsu aktīvos. (..) Mums ienāk daudz naudas no Krievijas."

"Vairāku Trampa kampaņas un administrācijas atslēgas cilvēku saiknes ar Krieviju, rada pamatotu satraukumu par Krievijas iejaukšanos ASV vēlēšanu procesā un iekšpolitikā," akcentē ārpolitikas pētnieks Hiršs.

"Konsekventi pēdējās desmitgadēs Tramps ir kritizējis ASV pārmērīgo atbalstu sabiedrotajiem," uzsver pētnieks. "Pēc Trampa domām, ASV pārāk daudz iesaistās visur pasaulē, rupējoties par drošību bagātās, attīstītās, industriālās valstīs, tērējot "miljardiem dolāru dienā" un par to pretī nesaņemot "absolūti neko". Tādēļ, pēc Trampa domām, ASV sabiedrotajiem, tai skaitā NATO valstīm, pašiem ir jāmaksā vairāk par savu drošību, vai arī "ASV jābūt gatavām ļaut šīm valstīm pašām aizstāvēt sevi". Kamēr ASV prezidents Tramps savos izteikumos ir aizstāvējis Krieviju un Vladimiru Putinu, viņš atkārtoti ir veltījis skarbus vārdus tuvākajiem ASV sabiedrotajiem."

"Tramps ir kritiski noskaņots pret brīvo tirdzniecību un aizstāv protekcionismu, pat tirdzniecības barjeru ieviešanu, lai palīdzētu ASV ražotājiem un lai novērstu darbavietu aizplūšanu uz citām valstīm," vēl vienu no Trampa ārpolitikas uzskatiem iztirzā Hiršs. "Tramps jau otrajā savas prezidentūras dienā pārtrauca ASV dalību Trans-Klusā okeāna partnerības (Trans Pacific Partnership, jeb TPP) brīvās tirdzniecības līguma slēgšanas sarunās. Līdzīgi Tramps vēlas pārskatīt Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līgumu (NAFTA)."

Hiršs norāda, ka Trampa administrācija vēlas slēgt divpusējus tirdzniecības līgumus ar citām valstīm, jo tas dodot ASV labākas vienošanās pozīcijas kā daudzpusējas vienošanās. "Trampa kritiskā attieksme pret brīvo tirdzniecību nozīmē, ka ASV un ES Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības (TTIP) līguma noslēgšana arī var tikt apdraudēta," brīdina pētnieks.

Ar publikāciju iespējams iepazīties Austrumeiropas politikas pētījumu centra mājas lapā.

Mārtiņa Hirša pētnieciskās intereses iekļauj ASV ārpolitikas stratēģijas, ASV ārpolitikas vēsturi, it īpaši ASV attiecības ar Krieviju. Viņš kā Baltijas-Amerikas Brīvības Fonda stipendiāts ieguva maģistra grādu politikas zinātnē Ņujorkas Universitātē. Patlaban viņš ir doktorants Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes politikas zinātnes programmā, kur viņa disertācijas tēma ir par ASV ārpolitiku pret Krieviju.