Foto: Publicitātes attēli
2005.gada 9.janvārī Latvija piedzīvoja vienu no spēcīgākajām un postošākajām vētrām Latvijas vēsturē, kad vēja ātrums sasniedza pat 40 metrus sekundē. Nopostīti tika mežu masīvi, pārrautas elektrolīnijas un applūdušas mājas – "Delfi" izjautā tā laika aculieciniekus un atskatās uz desmit gadus seniem notikumiem.

"Vētra patiešām bija iespaidīga. Ik pēc 20 metriem uz lielceļa, kas iet cauri mežam no manas mājas, bija nogāzušies koki. Bija arī vadu un elektrības stabu bojājumi, un mana mājsaimniecība bez elektrības palika uz divām nedēļām. Nebija elektrības un arī ūdens nebija," tā laika notikumus atceras  biedrības "Meža īpašnieku kooperācijas atbalsta centrs" izpilddirektoru Grigorijs Rozentāls.

Viņa māja atrodas pie Alsungas, un tā brīža sajūta bijusi, ka tu it kā pēkšņi "esi atgriezts no ārpasaules, nevari skatīties televizoru, klausīties radio".

Vējš nācis no jūras, un tur tuvākajām mājām elektrības nav bijusi pat četras nedēļas. Arī ēkām bijuši postījumi, taču, par laimi, tie nav bijuši pārāk lieli. 

"Naktī, tumsā, kad apkārt viss krīt un gaudo, jāzāģē koki. Es domāju, ka tas bija varoņdarbs," norādīja Rozentāls.

Diennaktī nobrauc  800 kilometrus  

Elektromontieris Arnis Dātavs atceras, ka vētras postījumi patiešām bija iespaidīgi un darba apjoms Ogres novadā tolaik bijis pamatīgs.

"Pirmajā diennaktī ar auto kopumā nobraucām ap 800 kilometru, ziņojumi par elektrības bojājumiem centrālē ienāca viens pēc otra.. vējš, brāzmas, viss novads tumsā," atceras Dātavs.

Ogres novadu vētra skāra pamatīgi, tika nolauzti koki, nopostītas elektrolīnijas, mājas palika bez elektrības.  Elektriķu brigādes bija jau brīdinātas un "kā no rīta sākām dežūru, tā līdz otrās dienas naktij vienā elpas vilcienā," tās dienas notikumus atceras elektriķis.

Meža nozarei pamatīgs sitiens

Rozentāls norāda, ka orkāns "Ervīns" radīja ne tikai apgrūtinājumu mājsaimniecībām, bet lielus postījumus arī meža nozarei.

"Jo koks garāks, jo lielāka iespēja, ka to nogāzis, jo šādā vētrā vējš it kā atsitas pret koku, kas garāks, kā pārējie," teic Rozentāls. Līdz ar to tik stiprā vētrā tika nopostītas lielas mežu platības, kokus sazāģēja, daļa sāka pūt, tirgū parādījās liels daudzums kokmateriālu un to cenas strauji samazinājās.

"Bija uzņēmumi, kas nevarēja izdzīvot un bankrotēja, palika parādā. Mežsaimniecībā vētra ir lielākais risks," secina Rozentāls.

Pēc viņa domām, bija nepieciešams vismaz pus gads, lai meža nozare atgūtos. "Nezinu, man jau šķiet, ka mēs īpaši nemācāmies un esam slinki mācīties. Protams, var jau diskutēt, ko mežā varētu darīt vēl savādāk," secina biedrības vadītājs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!