UR pārstāve Baiba Vismane portālam "Delfi" norādīja, ka 14. jūlijā UR saņemts Rīgas apgabaltiesas zvērinātas tiesu izpildītājas Jolantas Šubrovskas paziņojums par Anglijas tiesas tiesneša 20. aprīļa lēmuma izpildi.

Pamatojoties uz zvērināta tiesu izpildītāja paziņojumu un tam pievienotajiem dokumentiem, otrdien UR reģistrēts prasības nodrošinājuma līdzeklis – atbildētājam noteiktais aizliegums jebkādā veidā atbrīvoties, rīkoties vai samazināt vērtību jebkuriem tā aktīviem noteiktās kapitālsabiedrībās.

UR apkalpojošās SIA "Lursoft" dati par 19.jūlijā reģistrētajiem nodrošinājuma līdzekļiem liecina, ka uzņēmumu sarakstā, kuros par patiesā labuma guvēju uzskata Lembergu un kuru aktīvi apķīlāti, ir 25 uzņēmumi. Nodrošinājuma līdzekļi uzlikti AS "Baltijas Ekspresis", AS "Kālija parks", AS "Venceb", AS "Ventbunkers", AS "Ventspils Tirdzniecības osta", AS "Baltic Coal Terminal", AS "Latvijas Kuģniecība", AS "Latvijas Krājbanka", AS "L.V.K", SIA "ACB Betons", SIA "Inter-Rīga", SIA "LSF Holdings", SIA "Mineral-Trans-Serviss", SIA "Noord Natie Ventspils Termināls", SIA "Ostas Flote", SIA "Puses", SIA "R.E.D. Pro", SIA "Seastar", SIA "Ventako", SIA "Ventbetons", SIA "Ventplac", SIA "Ventspils Ekspedīcija", SIA "Ventrans Rīga", SIA "Vindauto" un AS "Ventspils Nafta".

UR iepriekš informēja, ka ir saņēmis "Antonio Gramsci Shipping Corporation" pilnvarotā pārstāvja Uģa Grūbes pieteikumu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas apstiprināto un izpildei nodoto Lielbritānijas Augstākās tiesas Karalienes tiesas departamenta Komerctiesas tiesneša lēmumu uzlikt aizliegumu jebkādā veidā atsavināt, rīkoties vai samazināt vērtību 16 kapitālsabiedrību kapitāldaļām, kurām kā patiesā labuma guvējs tiek minēts Lembergs, kaut arī viņš nevienā no tām nav reģistrēts kā kapitāldaļu īpašnieks.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzinusi un nodevusi izpildei Anglijas tiesas izdoto lēmumu par Lemberga aktīvu līdz 135 miljonu ASV dolāru (66,69 miljonu latu) vērtībā iesaldēšanu.

Taču UR līdz šim kavējās ar lēmuma izpildi, skaidrojot, ka savos reģistros nav uzkrājis informāciju par patiesā labuma guvējiem un arī nekad līdz šim nav reģistrējis kādus aizliegumus patiesā labuma guvējiem, tāpēc bez papildu informācijas un skaidrojumiem minēto tiesas lēmuma izpildi varētu būt grūti īstenot.

Uzliekot šādu aizliegumu, varot iegūt ne tikai tiesvedību un prasību par zaudējumu atlīdzināšanu, bet arī disciplinārlietu un pat UR vadības amatu zaudēšanu, iepriekš skaidroja UR. Tāpēc UR vērsās Tieslietu ministrijā, lūdzot skaidrot situāciju.