Kā žurnālistiem atzina ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL), viņš trešdien mēģinās pārliecināt Tautas partijas frakciju Saeimā par mājokļa nodokļa ieviešanas nepieciešamību. Kampars atzina, ka attiecībā uz nodokļiem patlaban valdības slēgtajā sēdē "tiek diskutēts par visu laukumu". To vidū arī par sociālā nodokļa paaugstināšanu, lai gan pats viņš to neatbalstot. Tiesa, progresīvais ienākumu nodoklis netiek apspriests.
Neoficiāli zināms, ka valdības slēgtajā sēdē tiek apspriesta mājokļa nodokļa ieviešana, tam piemērojot 0,4% likmi no kadastrālās vērtības. Tas dotu 40 miljonu latu papildu ienākumus budžetā. Savukārt valdības iepriekš piedāvātā likme bija 0,2 % apmērā un varēja dod 27 miljonus latu ienākumus. Saeima to iepriekš noraidīja un šādus likuma grozījumus nenodeva pat skatīšanai komisijās.
Premjers Valdis Dombrobskis (JL) žurnālistiem pēc trešdienas valdības ārkārtas sēdes atzina, ka mājokļa nodoklis patiešām ir valdības dienas darba kārtībā, taču tāpat kā iepriekš galvenais piedāvājums esot 0,2% likme no kadastrālās vērtības gadā. Jautāts par 0,4% likmi premjers atzina, ka arī tā tika pieminēta diskusijās, tomēr jebkurā gadījumā esot nepieciešama "politiska vienošanās".
Tieši tāpēc pirms sestdien paredzētās valdības ārkārtas sēdes ir plānota ārkārtas koalīcijas sēde. "Nekustamā īpašuma nodoklis nevirzījās uz priekšu tāpēc, ka nebija politiskās vienošanās, " uzsvēra premjers.Dombrovskis arī atzina, ka arī attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) ir paredzama bāzes paplašināšana. Tomēr viņš izvairījās konkretizēt, vien atzīmējot, ka esot "vairākas iespējas".
Tāpat esot skaidrs, ka būšot paplašināta akcīzes nodokļa bāze – proti, likme varētu pieaugt vīniem, kurus neskāra iepriekšējā akcīzes nodokļa likmes paplašināšana. Dombrovskis atzina, - ja netiks panākta vienošanās šajos trīs nodokļos, tad kā alternatīva ir izdevumu mazināšana pamatbudžetā.
Dombrovskis uzsvēra, ka sociālā nodokļa izmaiņas tāpat kā pievienotās vērtības nodokļa likmes paaugstināšana valdībā neesot aktuāla un netiek izskatīta.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP), kura pārstāvētā Tautas partija iepriekš noraidīja mājokļu nodokli Saeimā, žurnālistiem pauda, ka sestdien valdību gaida izšķiršanās starp diviem ceļiem – lineāru samazinājumu visām funkcijām un iestādēm, izvērtējot kādas sekas tas atstās uz iestāžu darbu, savukārt otrs variants paredz izvērtēt valsts pakalpojumus, jo funkciju izvērtējums esot nepietiekams. Iespējams, ka no dažiem pakalpojumiem valsts attieksies. Tiesa, arī šajā gadījumā neesot miljoniem latu liela ietaupījuma.
Tāpat, pēc Zalāna teiktā, valdībā runāts par nodokļu iekasēšanu – secināts, ka lielāks uzsvars esot jāliek uz lielo, nevis mazo uzņēmēju kontroli. Pēc viņa teiktā, arī attiecībā uz IIN izmaiņās ir jābūt uzmanīgiem. "Jāmēģina samazināt tas, kas ir īstermiņā," uzsvēra Zalāns, norādot, ka pretējā gadījumā cilvēki var vēl vairāk zaudēt uzticību valstij.
Jau vēstīts, ka valdības ārkārtas sēdē otrdien Ministru kabinets vienojies apcirpt sociālo budžetu tikai par Labklājības ministrijas pieļautajiem 40 miljoniem latu, savukārt pārējos 50 miljonus latu ietaupījumu meklēt uz nodokļu rēķina.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
