Valdība otrdien Valsts kancelejas direktora amatā apstiprināja bijušo Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītāju Mārtiņu Krieviņu, portāls "Delfi" uzzināja valdības sēdē.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), izvērtējot konkursa komisijas piedāvātās kandidatūras, Krieviņu atzinusi par piemērotāko Valsts kancelejas vadītāja amatam.
Saskaņā ar Straujumas teikto esošo darba vietu Krieviņš var atstāt pēc mēneša.
Valsts kancelejā iepriekš pavēstīja, ka Krieviņš paudis apņēmību darīt visu iespējamo, lai ar laiku Valsts kanceleja kļūtu par labāko valdības centru Baltijas reģionā.
Kā vienu no savām prioritātēm viņš minējis Valsts kancelejas finanšu stāvokļa analīzi. "Būs rūpīgi jāizanalizē Valsts kancelejas finanšu stāvoklis, ņemot vērā nākamā gada valsts budžeta veidošanas procesu, kā arī jāveic vadības sistēmu audits, lai saprastu, cik lielā mērā izveidotā struktūra atbilst kancelejai doto funkciju izpildei," viņš klāstīja.
Krieviņa līdzšinējā darbība ir saistīta ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (Organisation for Economic Co-operation and Development, OECD), kur viņš pilda vecākā padomnieka stratēģijas, reformu un politikas veidošanas jautājumos amata pienākumus.
Strādājot PKC, Krieviņa vadībā tika izstrādāts Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam. Krieviņš strādājis arī Valsts kancelejā Politikas koordinācijas departamentā, izstrādājot politikas koordinācijas sistēmu, valsts pārvaldes cilvēkresursu politiku, valsts pārvaldes reformu politiku.
Krieviņam ir Rīgas Ekonomikas augstskolā iegūts Executive MBA grāds, bet Latvijas Universitātē iegūts politikas zinātnes maģistra grāds.
Jānorāda, ka Valsts kancelejas vadītājs tika meklēts konkursā. Konkursa komisija izvērtēšanai premjerei nolēma virzīt četrus kandidātus.
Valsts kancelejas direktors ir visaugstākā ranga ierēdnis, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata ar Ministru kabineta rīkojumu pēc Ministru prezidenta ierosinājuma.
Jau vēstīts, ka Valsts kancelejas direktora amata izvērtēšanas komisiju vada Ministru prezidenta biroja vadītājs Ringolds Arnītis, tāpat tajā darbojas Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs, Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Dace Lucaua, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Guntis Puķītis un Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts.
Iepriekšējā Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane amatu zaudēja pēc pielaides anulēšanas valsts noslēpumam.
Dreimane valsts pārvaldē bija nostrādājusi 20 gadus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
