Valdība lemj nākamgad 'simtlatniekus' aizstāt ar algotajiem pagaidu darbiem

To paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma aktivitātē "Vietējo nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu ieviešanas atbalsts".

Algotie pagaidu sabiedriskie darbi aizvietos un uzlabos līdzšinējo "simtlatnieku" pasākumu, informē Labklājības ministrija. LM skaidro, ka atšķirībā no "simtlatniekiem" jaunajā pasākumā noteikti citi kritēriji, proti, pašvaldība pati varēs izvērtēt, kurus bezdarbniekus virzīt iesaistei pasākumā. Tāpat, īstenojot sabiedriskos darbus, valstī daļēji atgriezīsies iemaksas sociālajā budžetā, jo valsts veiks iemaksas bezdarbnieku sociālajai apdrošināšanai.

Pagaidu darba vietas varēs izveidot tikai pašvaldības un nevalstiskās organizācijas, tādējādi nekropļojot darba tirgu un negatīvi neietekmējot uzņēmējdarbību.

Plānots, ka bezdarbnieks pasākumā tiks iesaistīts līdz 4 mēnešiem un par paveikto darbu katru mēnesi saņems 100 latus uz rokas. Tāpat paredzēts segt izdevumus par veselības pārbaudes veikšanu, kā arī par bezdarbnieka apdrošināšanu nelaimes gadījumiem. Pasākumā varēs iesaistīties bezdarbnieki, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu, nav priekšlaicīgi pensionējušies un bez darba ir vismaz 6 mēnešus.

Valdība nolēma, ka aktivitātes pirmajai kārtai pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 46 412 026 lati, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums ir 34 605 995 lati un valsts budžeta finansējums ir 11 806 031 lats. Aktivitātei papildus paredzēts attiecināmo virssaistību finansējums 7 163 639 latu apmērā, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējumu 5 341 209 latus un valsts budžeta finansējums 1 822 430 latu.

Labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS) skaidro, ka "iespējamais darba vietu skaits, kas veidosies tautsaimniecībā, nav pietiekams, lai lielākā daļa reģistrēto bezdarbnieku varētu iekļauties darba tirgū". "Prognozes liecina, ka situācija darba tirgū Latvijā neuzlabosies strauji. Turklāt palielinās ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars. Tādēļ nepieciešami papildus ieguldījumi bezdarbnieku atbalstam aktīvo nodarbinātības pasākumu ietvaros, tai skaitā turpinot sabiedrisko darbu programmu. Ja nākamgad bezdarbniekiem netiks sniegts atbalsts nodarbinātības pasākumu veidā, pieaugs trūcīgu personu skaits, kā rezultātā palielināsies arī sociālā spriedze un emigrācija," skaidro ministre.

Veicot pasākuma izvērtējumu, neatkarīgi eksperti ir secinājuši, ka pasākuma laikā saņemtā stipendija ir būtisks devums mājsaimniecību budžetā. 67% aptaujāto mājsaimniecību norādījuši, ka pasākums ir ļoti nozīmīgs sociālais atbalsts ekonomiskās krīzes apstākļos un secināts, ka lielai daļai mājsaimniecību stipendija ir bijis vienīgais iztikas avots. Tāpat pasākums ir finansiāli izdevīgs un pozitīvi ietekmē pašvaldību budžetu, jo tika sniegts finansiāls atbalsts darba inventāra iegādei un darbu paveikšanai, ko citādos apstākļos nevarētu atļauties veikt.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotie dati liecina: 2011.gada jūlija beigās ilgāk par gadu nestrādāja 60 071 cilvēks jeb 43,6% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita.

LM atgādina, ka pašlaik bezdarbnieki, kas nesaņem bezdarbnieka pabalstu, ir iesaistījušies tā dēvētajā "simtlatnieku" pasākumā jeb veic mazkvalificētus darbus pašvaldību izveidotās darba prakses vietās, ik mēnesi saņemot stipendiju 80 latu apmērā.