Valdību veidos 'Vienotība', ZZS un VL-TB/LNNK

Par to žurnālistiem piektdien pavēstīja premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība").

Uzreiz pēc vēlēšanām trīs pašreizējās koalīcijas partijas pieļāva iespēju turpināt sadarbību arī nākamajā valdībā, tomēr galīgo vienošanos par to panāca tikai pēc gandrīz trīs nedēļu ilgām sarunām, pa tam izdiskutējot arī iespējamo sadarbību ar "Saskaņas centru".

Nacionālā apvienība tikšanās laikā premjeram apsolījusi bez vienprātības koalīcijā nevirzīt strīdīgos jautājumus par cittautiešu repatriāciju un mazākumtautību izglītības nostādnēm, līdz ar to "būtiskākais šķērslis sadarbībai ir noņemts," sacīja Dombrovskis.

VL-TB/LNNK varētu valdībā iegūt vienu ministra krēslu, kas, visticamāk, varētu būt tieslietu ministra amats. Premjers šajā krēslā vēlētos redzēt cilvēku ar pieredzi valdības darbā, tādu kā, piemēram, "tēvzemiešus" pārstāvošie 10.Saeimas deputāti, bijušie tieslietu ministri Gaidis Bērziņš un Dzintars Rasnačs.

VL-TB/LNNK premjeram negaidīti piedāvājusi arī izglītības un zinātnes ministra amata kandidātu, jo, kā norādīja Rasnačs, nacionālā apvienība savu programmu vislabāk varētu īstenot tieslietu un izglītības nozarēs. VL līdzpriekšsēdētājs Imants Parādnieks atzina, ka VL-TB/LNNK pieteikums uz izglītības nozari "Vienotībai" bijis pārsteigums, taču piedāvātā kandidāta personība pārsteigusi patīkami.

Parādnieks neatklāja šī cilvēka vārdu, vien norādīja, ka viņš ir profesionālis, filoloģijas zinātņu doktors, kurš šobrīd nav ierēdnis izglītības sistēmā un nav arī VL biedrs vai atbalstītājs. Viņa CV iesniegts premjeram, un Parādnieks pauda cerību, ka kandidatūru nopietni izvērtēs. Sabiedrībai kandidāta vārdu varētu atklāt, ja Dombrovskis to akceptētu, sacīja VL pārstāvis.

Tomēr premjers atzina, ka ir maz ticama iespēja VL-TB/LNNK valdībā iegūt divus ministra amatus. Savukārt "Vienotībai" šāds koalīcijas modelis varētu dot sešus ministru amatus, neskaitot premjera krēslu, atzina Dombrovskis.

Premjers informēja, ka piektdien arī aicinājis nacionālās apvienības pārstāvjus nepiedalīties publiskos pasākumos, kas šķeļ sabiedrību. Tai pat laikā "Vienotības" valdes priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis piektdien atzina, ka piedalīšanās 16.marta leģionāru piemiņas pasākumos neesot nekāda problēma, jo arī iepriekš gan ministri, gan Saeimas deputāti ir šajā dienā nolikuši ziedus pie Brīvības pieminekļa un braukuši uz Lestenes kapiem. Arī "tēvzemietis" Rasnačs norādīja, ka nevienam 16.martā nebūs aizliegts iet pie Brīvības pieminekļa.

Savukārt Parādnieks pēc tikšanās apsolīja, ka "nacionālā apvienība kā apvienība" publiskajā telpā nenāks klajā ar paziņojumiem par cittautiešu repatriāciju vai izglītību tikai latviešu valodā, ja tam nebūs vienprātīga atbalsta koalīcijā. "Visiem skaidrs – lai strādātu šai sarežģītajā laikā, ir jāstrādā komandā," sacīja Parādnieks, neizslēdzot tomēr iespēju, ka atsevišķi biedri izmantos savas Satversmē noteiktās tiesības uz vārda brīvību un paudīs savus uzskatus.

Nacionālajā apvienībā neesot nekādas nevienprātības par dalību valdībā, uzsvēra Parādnieks, norādot – ja VL patiešām vēlētos tikai sēdēt "siltajos opozīcijas krēslos", partijai būtu visas iespējas panākt, ka VL-TB/LNNK valdībā nestrādā. "Arī mēs protam spēlēt šahu," sacīja Parādnieks, liekot noprast, ka VL pārstāvji, kuriem iepriekš koalīcijas sarunās bija arī dažas saķeršanās ar potenciālajiem partneriem, šoreiz bijuši diplomātiskāki.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka "Vienotība" ceturtdien valdes sēdē nolēma dot Dombrovskim tiesības pašam izlemt, vai aicināt nacionālo apvienību valdībā, un daudz kas bija atkarīgs no atmosfēras, kādā notiks piektdienas saruna ar VL-TB/LNNK.

Pēc tikšanās ar nacionālo apvienību premjeram paredzēta saruna ar paša pārstāvētās apvienības "Vienotība" vadību, lai informētu par galīgajām koalīcijas aprisēm.

Jau vēstīts, ka "Vienotība" pagājušajā nedēļā nolēma uzrunāt trīs partijas - Zaļo un Zemnieku savienību, apvienību "Saskaņas centrs" un apvienību VL-TB/LNNK - par četru partiju koalīcijas veidošanu uz līdzvērtīgiem nosacījumiem visiem partneriem. Piedāvātais sadarbības projekts paredzēja arī vienoties par "tabu" jautājumiem - valsts valodas statusu, pilsonību un nepilsoņu tiesībām, kuru cilāšana ļautu premjeram pieprasīt "vainīgā" politiskā spēka ministru demisiju.

ZZS pirmā paziņoja, ka piekrīt "Vienotības" piedāvājumam un strādās valdībā. Partijai jaunajā valdībā tiks uzticēti sešu ministru posteņi, tostarp zemkopības, labklājības un vides un reģionālās attīstības ministru amati.

"Saskaņas centrs" sākotnēji piekrita uzsākt sarunas, taču vēlāk paziņoja, ka gatavi diskusijai vien tad, ja "Vienotība" atsauks visas izvirzītās prasības un sarunas sāks no "baltas lapas". Pēc tam sarunas ar SC apstājās un pašlaik tās dalība koalīcijā vairs netiek apspriesta.

Savukārt VL-TB/LNNK izvirzīja savas prasības nacionālajos un izglītības jautājumos, tostarp visasākā diskusija notika par cittautiešu repatriācijas problēmu.

Valsts prezidents iepriekš solīja premjera amata kandidātu nosaukt 2.novembrī – dienā, kad uz pirmo sēdi sanāks oktobra sākumā ievēlētā 10.Saeima.