Valodnieki: parakstu skaitu par izglītību latviešu valodā nevarēs ignorēt

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai"/"TB"/LNNK ierosinājumu par pāreju uz mācībām latviešu valodā valsts finansētajās skolās atbalstījuši vairāk nekā 123 800 vēlētāju (pieskaitot 10 111 parakstus par nobalsošanas uzsākšanu), un šim skaitlim vēl jāpievieno vairākos ārvalstu vēlēšanu iecirkņos savāktie paraksti. Tomēr, lai ierosinātu referendumu par grozījumiem Satversmē, ar to nez vai pietiks; pēc Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, referenduma ierosināšanai vajadzīgi

153 232 paraksti.

Neoficiālās sarunās no ārvalstu vēstniecībām Latvijā saņemti signāli, ka turēšanās pie divvalodu izglītības Latvijai nākotnē maksās dārgi gan materiālā, gan sabiedrības vienotības ziņā. "Izglītība valsts valodā ir vispārpieņemta Rietumeiropas valstu prakse, un tur valstis neuztur divvalodu skolu plūsmu," saka pazīstamais režisors, filmas "Padomju stāsts" autors, politologs Edvīns Šnore.

"Domāju, ka Latvijā daudzi nav līdz galam sapratuši, ka Nacionālā apvienība aicināja parakstīties ne jau par "radikālu soli", kā šīs idejas pretinieki to mēdza dēvēt, bet par civilizētas Rietumeiropas prakses ieviešanu. Pakāpeniska pāreja uz mācībām latviešu valodā 12 gadu laikā būtu mērens solis, un priecājos, ka daudzi to atbalstīja. Kopumā parakstu vākšanas rezultāts ir ļoti labs, un ir skaidrs, ka daudzi latvieši nav padevušies," turpina Šnore.

Valodniece Vineta Poriņa par balsošanas rezultātiem bija iepriecināta: "Savākto parakstu skaits pārsniedza cerēto! Rezultāts ir ļoti labs un pat vairāk nekā labs. Pirmkārt, cilvēki ir izteikuši savu neapmierinātību ar pašreizējo divvalodīgo izglītību Latvijā, ar esošo izglītības sistēmu, kas šķeļ, nevis vieno sabiedrību. Šo skaidri izteikto tautas viedokli politiķi nevarēs ignorēt!" Viņa uzsver, ka, neraugoties uz kampaņas un vietām pat informācijas trūkumu, kā arī noteiktu politisko spēku pretdarbību, tauta ir parādījusi savu pilsonisko aktivitāti; labvēlīgākos apstākļos parakstu būtu vairāk, spriež valodniece.

Valodnieces Ieva Zuicena un Baiba Kangere piekrīt, ka savākto balsu skaits ir ievērojams, bet, kā šķiet, "latviešiem "pietrūcis" vienas dienas". Kangere, kura pati parakstīšanos atlikusi uz pēdējo dienu, atzīst: iecirknī Rīgā cilvēki stāvējuši garās rindās...

Nav pieņemams arguments, ka, lūk, valodas situācija, salīdzinot ar to, kāda tā bija pirms 20 gadiem, esot uzlabojusies un "tagad nav tik traki", - ironizē Kangere un aicina apzināties, ka "šajā ziņā esam tālu no ideāla".

Valodniece Ieva Zuicena uzsver: savu balsi "par" Nacionālās apvienības ierosinājumu viņa atdevusi, mazāk domājot par šodienu, vairāk par Latvijas nākotni: "Ņemot vērā demogrāfisko situāciju, to, ka valsts tukšojas, ir saprotami, ka, ekonomikai atveseļojoties, Latvijā būs nepieciešams darbaspēks un mūs gaida imigrācijas vilnis. Tad izglītība valsts valodā latviešu tautai būs pastāvēšanas un neizšķīšanas jautājums."

Zuicena nav vienīgā, kas uzskata, ka iesāktais darbs valsts valodas stiprināšanas jomā jāturpina, un, ja referendumu nav iespējams rosināt, jāmeklē citi veidi, kā to darīt.

"Kopš atmodas laika, kas nāca ar lozungu "Rusifikācijai - nē!", valsts valodas jomā esam piekāpušies arvien tālāk un tālāk, gājuši uz kompromisiem ar Rietumiem un Austrumiem. Bija iecere vispirms izglītību valsts valodā ieviest augstskolās un tad pamazām pāriet uz to vidusskolās. Tomēr pretestība bija ārkārtīgi stipra, un krievu skolās notika pāreja uz izglītību divās valodās," norāda Zuicena.

Viņa arī uzsver, ka valodas jomā piekāpšanās neko nav devusi un, lai arī "ir tādi, kas nikni skatās uz Nacionālās apvienības ierosinājumu, latviešiem nav jābaidās; bailes pretinieks izmanto savā labā". Viņa cer, ka valodas jomā "daudz kas būs atkarīgs no tā, kāda būs 11. Saeima" un izšķirīgos jautājumos personīgās ambīcijas tiks noliktas pie malas.

Šnore savukārt izteicis neizpratni par "Vienotības" un tās kultūras ministres Sarmītes Ēlertes nostāju, paužot atbalstu bilingvālās apmācības saglabāšanai. Faktiski tā ir iestāšanās par divvalodīgu Latviju un par padomju laikā iesāktās divvalodīgās izglītības sistēmas pastāvēšanu, vērtē politologs.

"Jāatzīst, ka "Vienotībai" ir izdevies Nacionālās apvienības akciju izgāzt, to pasniedzot kā "pārāk radikālu". Tad rodas jautājums, ko, pēc "Vienotības" domām, valodas jomā vajadzētu darīt? Tēze, ka "var nedarīt neko, jo laiks visu noliks savās vietās", izrādījusies aplama, un jāsecina: ja nedara neko, tad seko kritiens atpakaļ. Tā nekas būtisks netika darīts sabiedrības integrācijas jomā, un līdz ar to politiķi ik gadus varēja brīnīties, par cik tūkstošiem 9. maijā pieaudzis "svinētāju" skaits," sacījis Šnore.