Valsts kontrole atkārtoti vēršas ST par neatkarīgo iestāžu finansējuma pieprasīšanas kārtību

Valsts kontrole atkārtoti vēršas Satversmes tiesā par vairāku institūciju budžeta neatkarību

Valsts kontrole (VK) pirmdien iesniegusi Satversmes tiesā (ST) pieteikumu atzīt 14.jūlijā pieņemtos grozījumus likumā par budžetu un finanšu vadību par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmei, portālu "Delfi" informēja VK pārstāve Egita Diure.

Minētie grozījumi likumā tika pieņemti, lai izpildītu ST 2010.gada 25.novembra spriedumu lietā, kas tika ierosināta pēc VK pieteikuma.

Sākotnēji Saeima grozījumus likumā par budžetu un finanšu vadību pieņēma 26.maijā steidzamības kārtā. Pamatojoties uz VK, Augstākās tiesas un Tieslietu padomes iebildumiem, iepriekšējais Valsts prezidents Valdis Zatlers pieņemtos grozījumus nosūtīja atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, tomēr Saeima 14.jūlijā grozījumus likumā par budžetu un finanšu vadību pieņēma redakcijā, kura ir identiska sākotnēji 26.maijā pieņemtajai, norāda VK.

VK uzskata, ka pieņemtie grozījumi nenodrošina ST sprieduma izpildi. Tie paredz formālu konstitucionālo iestāžu un Tiesībsarga biroja viedokļu fiksēšanu valdības protokolos, kad tiek izskatīti šo iestāžu budžeta pieprasījumi, un pieļauj tiešu un nesamērīgu izpildvaras ietekmi uz to darbības spēju un kapacitāti.

VK savu nostāju pamato ar to, ka izpildvarai nav tiesību lemt par konstitucionālo iestāžu un Tiesībsarga biroja darbības politiku un veicamajiem uzdevumiem. Līdz ar to Ministru kabinetam nav arī tiesību lemt par to darbībai pieļaujamo izdevumu apjomu un konceptuāli lēmumi par šo iestāžu finansējuma apjomu ir jāpieņem likumdevējam.

Jau vēstīts, ka apņemšanos vērsties ST par šo likumu neilgi pēc tā pieņemšanas bija paudusi arī apvienība "Saskānas centrs." Zatlers jūnija sākumā nosūtīja Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus budžeta un finanšu vadības likumā, kas paredzēja neatkarīgo iestāžu finansējuma pieprasījumus kārtēja budžeta projektā iesniegt kopā ar valdības viedokli par pieprasījumu, pret ko iepriekš iebilda iestādes.

Grozījumi paredz, ka, iesniedzot Saeimā gadskārtējo valsts budžeta likuma projektu, parlamentam iesniegs arī Ministru kabineta protokollēmumus ar neatkarīgo iestāžu budžeta pieprasījumiem un šo iestāžu paustajiem viedokļiem par valsts budžeta likumprojektā attiecīgai iestādei paredzēto finansējumu un valdības argumentētu viedokli, pieņemot lēmumu par attiecīgās iestādes budžetu.

Valsts kontroliere iepriekš publiski norādīja, ka neatkarīgo iestāžu budžeta pieprasījumus pēc būtības būtu jāvērtē Saeimai, nevis valdībai un šie grozījumi ir solis atpakaļ neatkarīgo iestāžu finanšu neatkarības jautājumā.

26.maijā pieņemtie grozījumi bija nepieciešami, lai izpildītu ST novembra spriedumu par konstitucionālo institūciju un Tiesībsarga budžeta neatkarību. ST norādīja, ka valdībai un parlamentam jāuzklausa šo institūciju pārstāvji, izskatot un sagatavojot to budžetus. Lai arī ST deva likumdevējam sešu mēnešu termiņu trūkumu novēršanai, likumprojekta izskatīšana Saeimā notika tikai maijā.

Tādejādi Saeimai bija atvēlēts salīdzinoši maz laika likumprojekta saskaņošanai ar konstitucionālajām institūcijām un Tiesībsargu, nesagaidot Tieslietu padomes viedokli, iepriekš informēja prezidenta Preses dienests.

Zatlers saņēma VK, AT un Tieslietu padomes iebildumus par likuma saturu. Neatkarīgās iestādes norādīja, ka grozījumi nenodrošina ST sprieduma izpildi un vēl vairāk ierobežo konstitucionālo institūciju un Tiesībsarga biroja budžeta pieprasījumu procesu. Šim viedoklim Valsts prezidenta kancelejas rīkotajā sanāksmē par iespējamu likuma caurlūkošanu pievienojās arī Tiesībsargs un ST pārstāve.

AT papildus norādīja, ka pieņemtais likums neatbilst varas dalīšanas principam un vērtējams kā izpildvaras nesamērīga iejaukšanās neatkarīgas tiesu varas darbībā.

Tāpēc Zatlers lūdza Saeimu likuma caurlūkošanas procesā uzklausīt un izvērtēt Tieslietu padomes, kā arī citu iesaistīto institūciju viedokļus un priekšlikumus.