Mūsdienās cilvēkam ir grūti noslēpties - mēs atstājam pēdas, norēķinoties ar banku kartēm vai paejot garām kādai no novērošanas kamerām, taču ASV jaunas skandāls liecina, ka specdienesti mēdz iedzīvotāju dzīvēs ielīst vēl dziļāk, ar atsevišķu uzņēmumu akceptu lasot viņu korespondenci un sarunas sociālajos tīklos. To, vai arī Latvijā dzīvojošie tiek šādā veidā izsekoti, portālam "Delfi" uzzināt neizdevās, jo šāda informācija ir valsts noslēpums.
Bijušais ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) tehniskais darbinieks Edvards Snoudens medijus pārsteidzis ar paziņojumu, ka dienesti ne tikai ar "Google" un "Microsoft" starpniecību var piekļūt ārzemnieku e-pastiem, kā arī citiem datiem, bet arī "rakņājas" "Microsoft", "Google", "Facebook" un "Apple" serveros, lai iegūtu videomateriālus, fotogrāfijas un e-pastu saraksti.
Latvijā operatīvās darbības, piemēram, sarunu noklausīšanos, izsekošanu un citas lietas regulē likums. Savukārt, lai kādu no šīm darbībām pielietotu, nepieciešama tiesneša atļauja. Nesankcionēta piekļuve, piemēram, privātajai korespondencei, ir sodāma darbība. Portāls "Delfi" vēlējās noskaidrot, vai arī Latvijas drošības dienesti vienojas ar uzņēmumiem par cilvēku uzraudzīšanu.
Portāls "Delfi" vērsās pie Satversmes aizsardzības biroja (SAB), lai noskaidrotu, vai tam arī ir brīva piekļuve, piemēram, cilvēku e-pastiem un sociālajiem tīkliem. Taču Latvijas slepenie dienesti par to klusē.
"Atbilstoši spēkā esošām tiesību normām informācija par izlūkošanas, pretizlūkošana un operatīvās darbības organizāciju, metodiku un taktiku ir valsts noslēpums, tāpēc Satversmes aizsardzības birojs komentārus nesniegs. Latvijā operatīvās darbības pasākumus veic saskaņā ar Operatīvās darbības likumu," īsi un korekti portālam "Delfi" atbildēja SAB pārstāve Iveta Maura.
Drošības policijā portālam "Delfi" norādīja, ka tā nav viņu kompetence un par šādiem jautājumiem atbild SAB, savukārt Valsts policijā atzina, ka izmanto sociālos tīklus dažādu noziedznieku, piemēram, pedofilu ķeršanai, taču tas viss notiek likumīgi, ar tiesneša sankciju.
AS "Delfi" nekad nav slēdzis vienošanos ar valdību, dodot atļauju kopēt vai uzraudzīt lasītājus, komentēja "Ekspress Grupp" lielākais akcionārs Hanss Luiks. Viņš papildināja, ka "Delfi" nekad nerīkotos tā, kā ASV izdarījuši "Facebook" un "Google", nedotu pilnvaras dienestiem rīkoties ar lietotāju datiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
