Varēs uzteikt darba līgumu ilgstošiem slimotājiem

Par likumprojekta sagatavošanu atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča uzsver, ka daudzas izmaiņas likumā veiktas, lai risinātu reālajā dzīvē radušās situācijas. Jaunajā likuma redakcijā ņemta vērā virkne darba devēju ierosinājumu, lai mazinātu administratīvo slogu uzņēmējiem. Tajā pat laikā likuma grozījumi sarežģīs dzīvi negodprātīgiem uzņēmējiem un darba ņēmējiem, norāda komisijas priekšsēdētāja.

Darba devējam paredzētas jaunas tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārejošas darba nespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta. Ja darba nespēja atkārtojas ar pārtraukumiem, darba līgumu varēs uzteikt, ja darbinieks nestrādā vienu gadu triju gadu periodā. Jaunā kārtība palīdzēs cīnīties ar negodprātīgiem darbiniekiem, kas ilgstoši atrodas "uz slimības lapas", norāda deputāti.

Ja bezalgas atvaļinājums ir garāks par četrām nedēļām gada laikā, to vairs neskaitīs tajā laikā, kas dod tiesības uz apmaksātu atvaļinājumu. Šādas izmaiņas piedāvātas, ņemot vērā darba devēju sūdzības, ka darbinieki pieprasa bezalgas atvaļinājumu un dodas peļņas nolūkos ārpus Latvijas, bet atgriežoties lūdz piešķirt apmaksātu atvaļinājumu.

Ar grozījumiem plānots noteikt, ka darba devējam nav pienākums saglabāt darba algu darbiniekam mācību atvaļinājuma laikā, kas paredzēts valsts pārbaudījuma kārtošanai vai diplomdarba izstrādāšanai - turpmāk tā būs darba devēja brīva izvēle. Tas palīdzēs novērst situācijas, kad darbinieki katru gadu neveiksmīgi kārto pārbaudījumus, bet darba devējam šāds atvaļinājums jāapmaksā.

Likums tiks papildināts ar vairākām normām, kas palīdzēs cīnīties ar nelegālo nodarbinātību. Darba līgums jāslēdz ne tikai rakstveidā, bet arīdzan pirms darba uzsākšanas, nosaka jaunā likuma redakcija. Likumprojekts arī paredz, ka darba devējam ir pienākums nodrošināt darba līguma kopijas pieejamību struktūrvienībā, kurā darbinieks tiek nodarbināts.

Turpmāk darba līgumu par likumā noteiktajiem pārkāpumiem varēs uzteikt 12 mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Patlaban šis termiņš ir seši mēneši.

Tāpat Darba likumā paredzēts precizēt, ka darba devēja izsniegtajā darba samaksas aprēķinā norāda izmaksāto darba samaksu, ieturētos nodokļus un veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas, kā arī nostrādātās stundas, tostarp virsstundas, nakts laikā un svētku dienās nostrādātās stundas. Patlaban likums nenosaka, kas jānorāda darba samaksas aprēķinā.

Grozījumi paredz, ka darba sludinājumos būs jānorāda darba devējs vai persona, kas veic pretendentu novērtēšanu un atlasi. Tas nepieciešams, lai vieglāk varētu pārbaudīt sūdzības, kas saistītas ar cilvēktirdzniecību.
[14:11:34] Jara: ša
[14:21:59] Jara: Varēs uzteikt darba līgumu ilgstošiem slimotājiem

Saeimas ceturtdien galīgajā lasījumā atbalstīja vērienīgus grozījumus Darba likumā, kas cita starpā paredz arī darba devējam tiesības uzteikt darba līgumu darbiniekam, kas ilgstoši slimo.

Par likumprojekta sagatavošanu atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (TP) uzsver, ka daudzas izmaiņas likumā veiktas, lai risinātu reālajā dzīvē radušās situācijas. Jaunajā likuma redakcijā ņemta vērā virkne darba devēju ierosinājumu, lai mazinātu administratīvo slogu uzņēmējiem. Tajā pat laikā likuma grozījumi sarežģīs dzīvi negodprātīgiem uzņēmējiem un darba ņēmējiem, norāda komisijas priekšsēdētāja.

Darba devējam paredzētas jaunas tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārejošas darba nespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta. Ja darba nespēja atkārtojas ar pārtraukumiem, darba līgumu varēs uzteikt, ja darbinieks nestrādā vienu gadu triju gadu periodā. Jaunā kārtība palīdzēs cīnīties ar negodprātīgiem darbiniekiem, kas ilgstoši atrodas "uz slimības lapas", norāda deputāti.

Ja bezalgas atvaļinājums ir garāks par četrām nedēļām gada laikā, to vairs neskaitīs tajā laikā, kas dod tiesības uz apmaksātu atvaļinājumu. Šādas izmaiņas piedāvātas, ņemot vērā darba devēju sūdzības, ka darbinieki pieprasa bezalgas atvaļinājumu un dodas peļņas nolūkos ārpus Latvijas, bet atgriežoties lūdz piešķirt apmaksātu atvaļinājumu.

Ar grozījumiem plānots noteikt, ka darba devējam nav pienākums saglabāt darba algu darbiniekam mācību atvaļinājuma laikā, kas paredzēts valsts pārbaudījuma kārtošanai vai diplomdarba izstrādāšanai - turpmāk tā būs darba devēja brīva izvēle. Tas palīdzēs novērst situācijas, kad darbinieki katru gadu neveiksmīgi kārto pārbaudījumus, bet darba devējam šāds atvaļinājums jāapmaksā.

Likums tiks papildināts ar vairākām normām, kas palīdzēs cīnīties ar nelegālo nodarbinātību. Darba līgums jāslēdz ne tikai rakstveidā, bet arīdzan pirms darba uzsākšanas, nosaka jaunā likuma redakcija. Likumprojekts arī paredz, ka darba devējam ir pienākums nodrošināt darba līguma kopijas pieejamību struktūrvienībā, kurā darbinieks tiek nodarbināts.

Turpmāk darba līgumu par likumā noteiktajiem pārkāpumiem varēs uzteikt 12 mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Patlaban šis termiņš ir seši mēneši.

Tāpat Darba likumā paredzēts precizēt, ka darba devēja izsniegtajā darba samaksas aprēķinā norāda izmaksāto darba samaksu, ieturētos nodokļus un veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas, kā arī nostrādātās stundas, tostarp virsstundas, nakts laikā un svētku dienās nostrādātās stundas. Patlaban likums nenosaka, kas jānorāda darba samaksas aprēķinā.

Grozījumi paredz, ka darba sludinājumos būs jānorāda darba devējs vai persona, kas veic pretendentu novērtēšanu un atlasi. Tas nepieciešams, lai vieglāk varētu pārbaudīt sūdzības, kas saistītas ar cilvēktirdzniecību.