Tās valdes priekšsēdētāja Sandra Jakušonoka atzīmē, ka projektā "Pieejas kanāla kuģu ienākšanai Rīgas ostā rekonstrukcija" iecerēts aizbērt ūdens klajumu paralēli rietumu molam 820 metru platumā un kilometra garumā, radot teritoriju, kuras platība iecerēta no 50 līdz 73 hektāriem.
Biedrība projekta realizētājiem pārmet ne tikai nesaudzīgu izturēšanos pret dabu, bet arī iedzīvotāju viedokļa neklausīšanu. "Vai jūras aizbēršanu vēlas rīdzinieki, kam šovasar pludmale pie Rietumu mola Daugavgrīvā, ar pilsētas transportu sasniedzamā attālumā, bija veldze un glābiņš no karstuma? Vai Rīgas jūras vārtu ainavas buldorizēšana, padarot Komētforta liedagu par "atbērtni" blakus Daugavgrīvas dabas liegumam, ir mūsu sapnis par Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu?," retoriski vaicā Jakušonoka.
Viņa arī pauž pārliecību, ka Rīgas brīvostai savu iecerēto projektu izdosies attīstīt. Viņa norāda, ka kuģu pieeju varētu būvēt par Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem. "Un tā kā ES struktūrfondu darboņi paļaujas uz dalībvalsts ekspertu atzinumiem, savukārt vietējie eksperti, atceroties Krievu salas gadījumu, nejūtas neērti pat par 1500 lielo ķīru ligzdošanas vietas iznīcināšanu kādreiz potenciālajā "Natura 2000" teritorijā un "nepamana", ka daļa šo ligzdu tika apbērtas ligzdošanas laikā (..)," paziņojumā medijiem raksta Jakušonoka.
Biedrība paudusi pārliecību, ka arī no likumu viedokļa Rīgas Brīvostai vairs nebūs šķēršļu. "Pēc Satversmes tiesas sprieduma, kas uz brīdi lika ostai rēķināties ar vides aizsardzības un ostas tuvumā dzīvojošo interesēm Rīgā, ar ostas gādību un politiķu, tostarp - zaļo, atsaucību likumi un ministru kabineta noteikumi, kas attiecas uz vides aizsardzību ostā ir tiktāl "sakārtoti", ka šāda jaunzemes tapšana ,ir likumīgi iespējama," pauž Jakušonoka.
Brīvostas pārvaldes iesniegtajā projektā Lielrīgas reģionālajā vides pārvaldē norādīts, ka būs nepieciešams veikt atsevišķu esošo dambju, trīs piestātņu rekonstrukcijas darbus Daugavas akvatorija vidusdaļā.
Domāts, ka darbu pirmajā posmā no pieņemšanas boja līdz Kundziņsalas ziemeļdaļai, kuģošanas kanāls, kā arī uz to attiecināmās zemūdens būves būs padziļinātas līdz 17 metru dziļumam un paplašināti no 100 līdz 180 metriem. Savukārt otrajā posmā no Kundziņsalas ziemeļdaļas līdz Kundziņsalas vidusdaļai kuģošanas kanāls, kā arī uz to attiecināmās zemūdens būves padziļinās līdz 15 metriem, toties paplašinās no 100 līdz 180 metriem.
Tomēr Brīvosta arī apliecina, ka dabā nav paredzēts veidot kanalizācijas, siltumapgādes un ūdensapgādes sistēmas, līdz ar to arī attiecīga piesārņojuma nebūs. Arī iespējamais gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums nepārsniegs likumā noteikto, liecina Lielrīgas reģionālajā vides pārvaldē iesniegtais dokuments.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
