Foto: Reuters/Scanpix

Vienai no Salaspils radioaktīvā ūdens tvertnēm konstatēta neliela noplūde, kā rezultātā to tiešā apkārtnē nedaudz palielinājies tritija līmenis, pastāstīja LU zinātņu prorektors Indriķis Muižnieks.

Oktobra nogalē valdība vienojās, ka no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" Salaspils kodolreaktoram piešķirs naudu 120 tūkstošu eiro apmērā, kas jāizmanto radioktīvā ūdens tvertņu remontam, kuru stāvoklis nebija pārbaudīts kopš sešdesmitajiem gadiem. Tvertņu pārbaužu laikā atklājies, ka no vienā no tām notikusi neliela radioaktīvā ūdens noplūde.

Muižnieks pastāstīja, ka vienai no nerūsējošā tērauda tvertnēm, radioaktīvais ūdens caur šuvēm izsūcies cauri. Tvertne bijusi ievietota dzelzsbetona mucā, un ūdens no tās nelielā daudzumā iekļuvis apkārtējā vidē, tādējādi nedaudz palielinot tritija līmeni tvertņu tiešā tuvumā,sasniedzot 10 Bq/l. Pieļaujamais daudzums ir 100 Bq/l, norādīja Muižnieks. "Paldies Dievam un speciālistu gudrībai, ka darbi tika uzsākti laicīgi un nav ticis pārkāpts [radioaktīvā] piesārņojuma līmenis," uzsvēra LU zinātņu prorektors.

Muižnieks atzina, ka Salaspils radioaktīvā ūdens apsekošana un remonts tikusi uzsākta pēdējā brīdī, jo ilgāka vilcināšanās būtu, iespējams, izraisījusi lielāku radioaktīvā ūdens nolūdi. Šobrīd Salaspils kodolreaktorā pilnībā pārbaudīta viena no divām tvertnēm, no kuras atsūknēts radioaktīvais ūdens. Paredzēts, ka darbi turpināsies un to laikā tiks veikts rūpīgs abu tvertņu remonts un novērstas iespējamās sūces, kā arī tiks veikta tvertņu šuvju pārbaude.

LU zinātņu prorektors norādīja, ka valdības piešķirtā finansējuma būs pietiekami radioaktīvā ūdens tvertņu remontam, taču būs nepieciešams papildus finansējums monitoringa sistēmas attīstīšanai un uzlabošanai. Lai iegūtu papildus finansējumu, nākamā gada sākumā iecerēts vērsties valdībā, lai lūgtu līdzekļus no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", jo 2015.gada budžetā Salaspils reaktora remontdarbiem nauda neesot piešķirta, skaidroja Muižnieks.

Savukārt, kā informēja Salaspils novada dome, saskaņā ar pašvaldības rīcībā esošajām ziņām, kuras sniegusi kodolreaktora vadība, šis incidents noticis vēl pagājušajā nedēļā. "Atbilstoši noteikumiem to izmeklēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides valsts inspekcijas sastāvā esošā Radiācijas un kodoldrošības inspekcija un secināja, ka drošības apdraudējuma nav," vēsta novada dome.

Valsts Vides dienestā (VVD) informēja, ka radiācijas līmenis Salaspils kodolreaktorā ir pieļaujamās normas robežās. Radiācijas drošības centra speciālisti pieprasījuši no LU rādījumu rezultātus un veikuši objekta pārbaudes, sacīja VVD pārstāve Jūlija Ņikitina. Šobrīd centrs nevar apstiprināt vai noliegt, ka radioaktīvais ūdens no tvertnes būtu nonācis apkārtējā vidē, jo vispirms jāsagaida pārbaužu rezultāti, taču radioaktīvais fons objektā atbilst normas robežām.

VVD RDC norāda, ka nav apstiprināts fakts par radioaktīvā ūdens nokļūšanu apkārtējā vidē tieši no reaktora ūdens tvertnes - 10 Bq/l ir tikai 10% no pieļaujamās dzeramā ūdens normas (100 Bq/l). Tādēļ iedzīvotāji un kodolreaktorā strādājošie nav pakļauti kaitīgai radioaktivitātes iedarbībai. Savukārt radioaktīvā ūdens daudzumu, kas varētu nonākt apkārtējā vidē, varētu ietekmēt vairāki faktori, kā, piemēram, laikapstākļi.

Atbilstoši šā gada 21.oktobra Ministru kabineta lēmumam par steidzami risināmiem jautājumiem situācijas uzlabošanai Salaspils kodolreaktorā,13.un 14.decembrī vienai no nerūsējošā tērauda tvertnēm tika veikta radioaktīvā ūdens izsūknēšanas, kā arī deaktivizācijas un žāvēšanas darbi. Nerūsējošā tērauda tvertne ir ievietota dzelzsbetona ārējā apvalkā un pašreiz ir konstatēts, ka nedaudz ūdens ir iekļuvis telpā starp dzelzsbetona apvalku un tērauda tvertni, norāda VVD.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) jau vairākkārt paudusi, ka finansējumu Salaspils kodolreaktora uzturēšanai rast ir ārkārtīgi svarīgi, atgādināja Ņikitina, vienlaikus uzsverot, ka arī LU, kā objekta apsaimniekotājam, ir nepieciešams izstrādāt pasākumu plānu, kā rīkoties nestandarta gadījumos, kas varētu rasties objektā. Tāpat VVD atzīmē, ka LU ir jāveic nepieciešamie aizsardzības pasākumi atbilstoši apstiprinātājam rīcības plānam arī attiecībā uz iedzīvotājiem, kurus var apdraudēt jebkāds radioaktīvs piesārņojums. Vienlaikus VVD pozitīvi vērtē, ka šo darbu ietvaros tiek iegūta pilnvērtīga informācija par reaktora tvertņu faktisko stāvokli, kas ļaus novērtēt riska pakāpi un spriest par citiem neatliekamiem darbiem kodolreaktorā.

VVD atbalsta VARAM viedokli par finansējuma piešķiršanu Salaspils kodolreaktora likvidācijai. Pēc LU aprēķiniem kopējās izmaksas veido ap 5,4 miljoniem eiro. Patlaban šādu finansējumu nav iespējams piešķirt no valsts budžeta. Tādēļ, lai rastu risinājumu un izvērtētu iespējamos finansējuma avotus, VARAM 2014.gada novembra beigās organizēja sanāksmi, aicinot tajā piedalīties visas iesaistītās puses. Sanāksmes dalībnieki apsprieda iespējas piesaistīt finansējumu kodolreaktora likvidēšanai no Šveices finanšu instrumenta, ES fondu, kā arī no tā sauktās Junkera iniciatīvas programmas līdzekļiem.

Salaspils kodolreaktora aktīvā zona pret starojumu tika aizsargāta ar dejonizētu ūdeni, kura sastāvā ir radioaktīvais izotops tritijs un cēzijs 137. Šis ūdens atrodas zemēs ieraktās tvertnēs reaktora teritorijā. Patlaban Salaspils reaktoru apsaimnieko Latvijas Universitāte (LU), kas ar laiku reaktora teritorijā iecerējusi izveidot ciklotrona centru. Tā izveide gan ir iekavējusies, līdz netiks pabeigta reaktora demontāža. Gadā reaktora uzturēšana LU izmaksājot aptuveni 200 tūkstošus eiro.

Iepriekš Salaspils reaktora administrators Jānis Rudzītis pastāstīja, ka remontdarbu laikā tvertņu šķidros radioaktīvos atkritumus iepakos dubultkonteineros. Darbu laikā 100 litru plastmasas muca ar šķidriem radioaktīviem materiāliem tiks ievietota 200 litru metāla mucā. Pēc tam paredzēta abu tvertņu šuvju hermētiskuma pārbaude un nepieciešamie remontdarbi.

Rudzītis uzsvēra, ka normālā režīmā šāda objekta apsaimniekošana izmaksā vairākus simtus tūkstošus eiro gadā. Tā kā valsts finansējums nebija pieejams, tika meklēti varianti, kā ietaupīt. Atsevišķos korpusos atslēgta apkure un elektroenerģijas piegāde. Savukārt darbinieki pārcēlās uz Rīgu. "Sākot no 2012.gada, nauda nav tikusi piešķirta pat reaktora uzturēšanai, un apsaimniekošanas izmaksas sedz Latvijas Universitāte, kas iecerējusi šo vietu attīstīt tālāk," norādīja Rudzītis.

Pirms vairākiem gadiem - 2008.gadā - Salaspils kodolreaktora izlietoto kodoldegvielu izveda uz Krieviju. Noslēdzoties šim procesam, tika plānots veikt reaktora demontāžu. Sākotnēji bija paredzēts, ka demontāža tiks pabeigta piecu gadu laikā - sākot 2009.gadā un pabeidzot 2013.gadā. Tomēr ekonomiskās krīzes laikā demontāžas sākšana tika atlikta par diviem gadiem, cerot to sākt 2011.gadā un pabeigt 2015.gadā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!