Darba grupa, kas strādā pie vienotā sabiedriskā medija koncepcijas jaunās redakcijas, šodien sēdē nonākusi pie pieciem iespējamiem modeļiem, biznesa portālam "Nozare.lv" teica Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) loceklis Gints Grūbe.

Tiem tiks veikta SVID analīze jeb izvērtētas stiprās, vājās puses, iespējas un draudi, un ceturtdien, 5.aprīlī, darba grupa izlems, kuri modeļi iekļaujami koncepcijā un kuriem jāveic arī finanšu aprēķini.

Lūgts raksturot modeļus, Grūbe teica, ka par radikālāko varētu uzskatīt variantu, kurā nepastāv sabiedriskie mediji, bet ir sabiedriskais pasūtījums, kuru var īstenot visdažādākās platformas.

Cits variants paredz, ka sabiedriskais pasūtījums tiek uzticēts neatkarīgiem producentiem, bet tehniski to īstenotu konkrētie mediji. Vēl viens variants paredz saglabāt esošo modeli, kad Latvijas Radio un Latvijas Televīzija (LTV) darbojas atsevišķi un katrs pats attīsta visas multimediālās platformas bez jebkāda veida konverģences.

Viens modelis paredz, ka tiek veidots vēl trešais sabiedriskais medijs - multimedijs, kas būtu ne tikai interneta platforma, bet arī dažādi "podkāsti", aplikācijas tālruņiem u.tml. Cits variants ir veidot apvienotu redakcionālo sistēmu, kura piedāvā saturu dažādiem formātiem - gan televīzijai, gan radio, gan multimediālajai platformai.

Šodien darba grupas sēdē piedalījās abu organizāciju arodbiedrību pārstāvji, kā arī Sabiedriskās konsultatīvās padomes pārstāvji.

Jau ziņots, ka pērn oktobrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināta iepriekšējās NEPLP laikā izstrādātā koncepcija par jaunā Latvijas sabiedriskā medija izveidi. Šogad stājoties amatā jaunajiem NEPLP locekļiem, tika nolemts izstrādāt jaunu koncepcijas redakciju.

Tika izveidota ekspertu grupa, kurā piedalās Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas vadītāja Inta Brikše, Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju katedras vadītāja Anda Rožukalne, Vidzemes augstskolas lektors Jānis Juzefovičs, LTV žurnālists Arnis Krauze, "Politika.lv" producente Ilze Straustiņa un Kultūras ministrijas Informatīvās vides integrācijas nodaļas vadītājs Andris Mellakauls. Sākotnēji tajā piedalījās arī Latvijas Radio žurnālists Aidis Tomsons, taču viņš no dalības tajā atteicās, uzskatot izstrādes procesu par ačgārnu.

Vēlāk koncepcijas izstrādē tika iesaistīti arī "otrā loka" eksperti, kuru vidū ir arī abu raidorganizāciju vadītāji un tehniskie direktori.

Jaunajai koncepcijas projekta redakcijai jābūt sagatavotai aprīlī, lai sabiedriskais medijs kā prioritāte tiktu iekļauts jaunajā Nacionālajā attīstības plānā un sabiedriskie mediji varētu pretendēt arī uz Eiropas Savienības finansējumu, skaidro NEPLP.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!