Pēc viņa teiktā, minētā vēstule ir svarīgs solis abu valstu attiecību attīstībā pēc abu valstu prezidentu tikšanās Insbrukā. Krievijas vēstnieks pēc tikšanās arī norādīja, ka Baltijas valstīm ir tiesības izvēlēties drošības garantu pēc saviem ieskatiem, lai gan Krievijai ir zināmi iebildumi.
Savukārt prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga žurnālistiem pavēstīja par Vīķes - Freibergas uzsvērto, ka Latvijai ir savi mērķi, no kuriem tā neatkāpsies, proti, Latvijas prioritāte ir iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO, latviešu valodas kā valsts valodas neatgriezenisks statuss. Savukārt Krievijas vēstnieks atgādinājis Krievijas nostāju šajā jautājumā.
Abas amatpersonas paudušas gandarījumu par iespēju turpināt dialogu, reālas rīcības funkciju atstājot izpildvaras līmenim, proti, starpvaldību komisijai. Putins ceturtdien nosūtīja atbildes uz diviem prezidentes vēstījumiem martā par abu tikšanās rezultātiem Insbrukā.
Putins vēstījumā piekritis Latvijas prezidentes viedoklim, ka abu valstu attiecības "nepieciešams būtiski uzlabot un to potenciāls ne tuvu nav izsmelts". Tieši tādēļ abām pusēm esot jāņem vērā vienai otras intereses un bažas - ievērojot faktu, ka lielākā daļa problēmu, uz kurām Latvijas vadības uzmanību vērš Krievija, vēl ir operatīvi jārisina, uzsver Krievijas prezidents.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
