Foto: stock.xchng
Turpmāk visās Latvijas ūdenstilpnēs varēs nodarboties ar zemūdens medībām, savukārt vēžot drīkstēs tajos ūdeņos, kurās vēžu ieguve noteikta atbilstoši normatīvajiem aktiem par licencētās amatierzvejas – makšķerēšanas – kārtību, otrdien nolēma valdība.

Zemkopības ministrija valdībā iesniegtajos dokumentos skaidro, ka pašlaik zemūdens medības atļautas tikai atsevišķos publiskajos ūdeņos – divās upēs un četros ezeros, jūras piekrastes ūdeņos, kā arī ar īpašnieka atļauju privātajos ezeros, kuros zvejas tiesības nepieder valstij. Licencētās zemūdens medības pašlaik ir organizētas tikai trīs ezeros: Drīdža ezerā, Ežezerā un Sventes ezerā.

Atbilstoši pašreizējam tiesiskajam regulējumam licencētās zemūdens medības var notikt saskaņā ar nolikumu, kas izstrādāts konkrētai ūdenstilpei, un zemūdens medību nosacījumi šādās vietās var atšķirties no Makšķerēšanas noteikumiem, norāda ZM. Zemūdens medniekam tad papildus makšķerēšanas kartei ir jāiegādājas īpaša makšķerēšanas atļauja – licence. Līdzekļi, kas iegūti, tirgojot zemūdens medību licences, 10 – 40% apmērā tiek pārskaitīti Zivju fondā, bet pārējā daļa paliek licencēto zemūdens medību organizētāja rīcībā.

Licencētās zemūdens medības organizē vietējā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā ūdenstilpe, vai pašvaldības pilnvarota juridiskā persona, vai tās pilnvarots ūdenstilpes nomnieks, vai īpašnieks, kas ir noslēdzis atbilstošu līgumu ar pašvaldību par licencētās makšķerēšanas organizēšanu.

Daudzas zemūdens medību sabiedriskās organizācijas spēkā esošo regulējumu uzskata par diskriminējošu, norādot, ka kopš 2009.gada, kad Makšķerēšanas noteikumi stājās spēkā un tajos tika noteiktas zemūdens medībām pieejamās publiskās ūdenstilpes, līdz šim brīdim nav tikuši konstatēti noteikumu pārkāpumi no zemūdens mednieku puses. Tāpat organizācijas uzsver, ka lielākajai zemūdens mednieku daļai ir ļoti svarīgs Latvijas ūdenstilpju vides stāvoklis un viņi aktīvi piedalās talkās, attīrot upes un ezerus no sadzīves atkritumiem.

ZM uzskata, ka, paplašinot zemūdens medībām pieejamo vietu skaitu, tiktu veicināta legāla un caurspīdīga zemūdens mednieku aktivitāšu kontrole un uzskaite. Tāpat tas veicinātu legālu zvejas tiesību izmantošanu publiskajās ūdenstilpēs rekreācijas nolūkā un palielinātu zivsaimnieciskās produkcijas potenciāla izmantošanu, nodrošinot maksimāli plašu piekļuvi zivju resursiem nekomerciālos nolūkos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!