VL-TB/LNNK šo grozījumu nepieciešamību pamato ar vēlmi sekmēt valsts saikni ar cilvēkiem, kuri okupācijas laikā pametuši Latviju, un viņu tiešajiem pēcnācējiem, kā arī, lai saglabātu saikni ar Latvijas pilsoņiem, kuri aizbraukuši uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs.
Dubultpilsonība būtu iespējama Šveices, Austrālijas, Brazīlijas, kādas ES vai NATO dalībvalsts pilsonim, kurš vēlas atjaunot savu Latvijas pilsonību vai arī Latvijas pilsonim, kurš vēlas iegūt kādas no minēto valstu pilsonībām, vienlaikus saglabājot Latvijas pilsonību, rosina VL-TB/LNNK. Tas nozīmē, ka apvienība no iespējamo dubultpilsoņu loka vēlas izslēgt Krievijas un citu NVS valstu pilsoņus, kur ir vērā ņemama latviešu diaspora.
Apvienība uzsver - šobrīd tikai retajā Eiropas valstī netiek pieļauta dubultpilsonība. "Valstis pielāgojas mūsdienu strauji mainīgajai pasaulei, kad cilvēki mēdz vairākkārtīgi mainīt savu pastāvīgās dzīvesvietas valsti, bet nevēlas saraut pilsoniskās saites arī ar savu dzimteni," uzsver VL-TB/LNNK.
Apvienība atgādina, ka līdzīgu likumprojektu 9. Saeima savā pēdējā darbības mēnesī jau nodeva Juridiskajai komisijai, taču, tā kā 9. Saeima to nepaspēja izskatīt pat pirmajā lasījumā, tad 10. Saeima nepārņēma šī likumprojekta izskatīšanu, un to nepieciešams iesniegt no jauna. Grozījumu iniciatori norāda, ka toreiz iesniegto likumprojektu gan publiskajās debatēs, gan balsojumā par nodošanu komisijai atbalstīja visas Saeimā pārstāvētās partijas.
Jau vēstīts, ka pērn oktobrī 9.Saeima bez debatēm nolēma nodot skatīšanai komisijās sešu "Vienotības" deputātu iesniegtos grozījumus Pilsonības likumā, kas atļautu dubultpilsonību un atvieglotu Latvijas pilsonības piešķiršanu ārzemēs dzīvojošo pilsoņu bērniem, kas dzimuši ārvalstīs.
Portāls "Delfi" pārliecinājās, ka VL-TB/LNNK iesniegtie grozījumi lielā mērā sakrīt ar oktobrī iesniegtajiem, tomēr ir arī būtiskas atšķirības. Iepriekš bez ierobežojumiem valstu ziņā bija paredzēts, ka dubultpilsonība būtu pieļaujama bērniem, kuriem viens vai abi vecāki ir Latvijas pilsoņi un kuri dzimuši ārpus Latvijas, un kuri ar dzimšanas brīdi pamatojoties uz likumu (ex lege) iegūst citas valsts pilsonību (pavalstniecību).
Tāpat dubultpilsonība varētu būt personām, kuras bija Latvijas pilsoņi 1940. gada 17. jūnijā un kuras laikā no minētā datuma līdz 1990. gada 4. maijam, glābdamies no PSRS un Vācijas okupācijas režīma terora, ir atstājuši Latviju kā bēgļi, tikuši deportēti vai minēto iemeslu dēļ nav varējuši atgriezties Latvijā un šajā laikā naturalizējušies ārvalstīs, kā arī šo personu pēcnācējiem. Tāpat Latvijas pilsonību varētu saglabāt personas, kuras citas valsts pilsonību vai pavalstniecību pamatojoties uz likumu iegūst laulību rezultātā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
