VMD dati liecina par Latvijas meža resursu pieaugumu

Kopumā pērn Latvijas mežos bijuši 576 miljoni kubikmetri koksnes krājas.

Vienlaikus 2010.gadā bijusi arī viena no lielākajām koksnes krājām uz vienu meža hektāru - 193,3 kubikmetri. Augstāki rādītāji bijuši vien 2002.gadā, 2003.gadā un 2004.gadā - attiecīgi 199,81, 197,74 un 194,7 kubikmetri uz hektāru.

Tāpat arī pērn reģistrēta lielākā kopējā mežu platība - 2,98 miljoni hektāru. Salīdzinājumam - 1935.gadā meža platība bijusi 1,75 miljonus hektāru liela, 1994.gadā - 2,80 miljonus, 2004.gadā - 2,92 miljonus, 2009.gadā - 2,97 miljonus hektāru liela.

Jau ziņots, ka kopējais plānotais koku ciršanas apjoms, kas uzrādīts meža īpašnieku un valdītāju koku ciršanai šā gada maijā izņemtajos apliecinājumos, ir 960 000 kubikmetru.

Pēc VMD informācijas, kopumā līdz 2011.gada 31.maijam meža īpašnieku un tiesisko valdītāju izņemtajos apliecinājumos koku ciršanai uzrādītais plānotais koksnes ciršanas apjoms, ieskaitot 2010.gada nogalē izsniegtos apliecinājumus, kuru darbība sākas šogad, ir 13,81 miljons kubikmetru. No tiem 8,62 miljoni kubikmetru ir valsts mežos, bet pārējos mežos - 5,19 miljoni kubikmetru. Kopumā tas ir par 2,16 miljoniem kubikmetru vairāk nekā uzrādītais plānotais apjoms tādā pašā laikposmā pērn.

Kā ziņots, pēdējā laikā publiskajā telpā vērojamas diskusijas par Latvijas meža resursu saglabāšanu.

Šonedēļ 36 meža zinātnieki un zinātniskie darbinieki izplatīja paziņojumu, kurā norādīja, ka plašsaziņas līdzekļos vērojama aktīva un mērķtiecīga, nereti anonīma, Latvijas mežsaimniecības kritizēšanas kampaņa.

"Izmantojot vien saukļus un retoriskus apgalvojumus, bieži vien bez jebkādām atsaucēm uz sagrozītās un aplamās informācijas sniedzējiem tiek nomelnota tautsaimniecības nozare, kas dod darbu tūkstošiem cilvēku un gādā, lai arī nākamajām paaudzēm tiktu saglabāta un vairota Latvijas lielākā dabas bagātība - mežs," minēts paziņojumā.

Paziņojuma autori uzsver, ka Latvijas mežsaimniecība balstās uz apjomīgiem zinātniskiem pētījumiem, kas ir veikti vairāk nekā gadsimta garumā, un Latvijas mežzinātnieki arvien aktīvāk iesaistās meža vides saglabāšanas un saimnieciskās darbības ietekmes uz vidi zinātniskā, nevis emocionālā novērtējuma izstrādē.