VVC neredz jēgu cīnīties ar viltotu valodas prasmju apliecību simtiem  (1)

"Jāstrādā tur, kur ir lielāka atdeve. Ja sāksim cīnīties ar sīkumiem, velti iztērēsim resursus," portālam "Delfi" sacīja VVC Valodas kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis, norādot, ka valsts valodas prasmju apliecību viltojumi esot diezgan izplatīti – ik gadu centrs atklājot vairāk kā 500 viltotus dokumentus. Pērn VVC pārbaudījis 13 907 valsts valodas prasmju apliecības un 577 no tām bijušas ar viltojuma pazīmēm. 2008.gadā atklātas 530 viltotas apliecības, bet 2007.gadā - 158, liecina valdībā vasarā izskatītais ziņojums par Valsts valodas politikas programmas 2006.–2010.gadam īstenošanu 2009.gadā.

Kursītis atzina, ka valodas prasmju apliecības esot viegli atdarināmas. Lielākā daļa nelikumīgo pakaļdarinājumu esot 90.gadu sākuma apliecībām, kad "falšie" dokumenti esot bijuši brīvi nopērkami "tāpat kā pases, autovadītāja apliecības un citi dokumenti", stāstīja Kursītis. Tolaik darbojušās arī viltus valodas pārbaudes komisijas, kas cilvēkiem izsniegušas neīstus dokumentus. Tomēr sastopami arī pēc 2000.gada ieviesto jauno valodas zināšanas apliecinošo dokumentu viltojumi.

Taču VVC aktīvu cīņu pret neīsto valodas apliecību izmantotājiem nav uzsākusi un negrasās to darīt arī nākotnē. To liedzot ierobežotie naudas un cilvēkresursi, turklāt pakaļdarinājumu izskaušana neesot svarīgākais VVC uzdevums, galvenais – panākt, lai valsts valodu lieto aizvien plašāk ne tikai latviskā, bet arī cittautiešu vidē, uzskata Kursītis.

"Mēs nevaram veltīt savus spēkus bezjēdzībai," sacīja VVC pārstāvis, skaidrojot, ka VVC nav tādu resursu, lai panāktu lietu raitu virzību tiesībaizsardzības iestāžu gaiteņos. Kursītis skaidroja, ka pat gadījumos, kad VVC vēršas, piemēram, policijā, lietas parasti beidzoties "ne ar ko". Amatpersona stāstīja, ka policijas nostāja esot - apliecību viltojumu varot pierādīt vienīgi, ja cilvēks pats atzīstas, ka neīsto dokumentu nopircis, bet to vainīgie parasti nedarot vis'. Ja šādas atzīšanās nav, lietas parasti tiekot izbeigtas, sacīja Kursītis.

Turklāt gadījumos, ja šobrīd tiek konstatēta 90.gadu sākumā viltotā dokumenta izmantošana, lietās jau ir iestājies noilgums un vainīgās personas tāpat vairs sodīt nevar. Tāpēc VVC policijā vēršoties vien tad, ja viltotas apliecības izmantošanā pieķerta kāda valsts vai pašvaldības amatpersona, taču pat šajos gadījumos lietas līdz sodīšanai nenonāk.

Tāpēc Kursītis uzskata, ka ir "bezjēdzīgi tērēt mūsu un policijas resursus", lai sauktu pie atbildības viltoto apliecību izmantotājus vai meklētu to izgatavotājus, bet visi VVC spēki jāvelta tam, lai panāktu latviešu valodas plašu lietošanu ikdienā.

Viņaprāt, svarīgāk ir nevis sodīt veikala pārdevēju par to, ka viņai ir viltota valodas prasmju apliecība, bet gan iemācīt viņu runāt latviski un panākt, lai viņa valsts valodu arī lieto.

Kursītis arī uzsvēra, ka VVC resursi ir ļoti ierobežoti – to pietiek vien tam, lai pārbaudītu iesniegtās sūdzības par valodas lietošanas pārkāpumiem, kuru kļūst ar katru gadu vairāk. Centrs pat nevarot atļauties noalgot juristu, jo niecīgās algas – inspektori saņemot 195 latus uz rokas – kvalificētu speciālistu piesaistīt nevarot. Amatpersona stāstīja, ka iepriekšējos gados VVC saņēmis vidēji 65 sūdzības gadā, bet šogad 11 mēnešos – jau 332. Pērn VVC veicis 4700 pārbaudes, tai skaitā 1790 profilaktiskās pārbaudes, sastādīti 2060 pārbaudes akti, izskatītas 2315 administratīvo pārkāpumu lietas un 875 sūdzības, liecina valdībā vasarā izskatītais ziņojums par Valsts valodas politikas programmas 2006.–2010.gadam īstenošanu 2009.gadā.

Valsts valodas prasmes apliecības viltošana ir krimināli sodāms likumpārkāpums. Krimināllikums par dokumenta viltošanu un viltota dokumenta realizēšanu un izmantošanu paredz sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz četrdesmit minimālajām mēnešalgām. Ja dokuments viltots atkārtoti vai mantkārīgā nolūkā vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja tās radījušas būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm, par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām.

Jau vēstīts, ka šā gada sākumā pēc iedzīvotāju sūdzībām tika veikta pārbaude Valsts policijā un atklājās, ka 219 jeb aptuveni 3% VP strādājošo valsts valodas zināšanas neatbilst amata pienākumu nepieciešamajam līmenim. Tostarp četriem policistiem Rīgas Latgales policijas iecirknī Gogoļa ielā 7a valodas inspektori konstatēja fiktīvas valodas apliecības.

Šogad atklātas arī 88 viltotas valodas prasmju apliecības Daugavpils reģionālajā slimnīcā – tās izmantojuši dažāda līmeņa darbinieki, tai skaitā arī kāds ārsts.