1934.gada 15.maijā Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa vadībā tika atlaista Saeima, taču tas notika premjera vadībā rīkotā apvērsuma laikā, un tikai pēc tam Ulmanis uz paša izdota likuma pamata kļuva arī par Valsts prezidentu. Toreiz tika apturēta politisko partiju darbība un Ministru kabinets īstenoja ne tikai izpildvaras funkcijas, bet bija kļuvis arī par likumdevēju, pilnībā pārņemot Saeimas funkcijas, pastāstīja Pastars.

Satversmē prezidentam ir paredzētas tiesības rosināt parlamenta atlaišanu, taču šoreiz Zatlers tās ir izmantojis nepiemērotā laikā – nepilnu nedēļu pirms jaunā prezidenta vēlēšanām, atzina Pastars. Pēc sestdienas Zatlera paziņojuma viņa prezidentūras termiņš nepagarinās un beigsies 7.jūlijā, savukārt Saeima formāli turpinās darbu līdz tautas nobalsošanai, kurai jānotiek ne agrāk kā mēnesi pēc prezidenta paziņojuma. Tas nozīmē, ka pastāv iespēja, ka tauta savu viedokli jautājumā par uzticību Saeimai izteiks gandrīz vienlaicīgi ar jaunievēlētā prezidenta zvērestu, norādīja eksperts.

Viņš atzina, ka šādā situācijā rodas vairākas neskaidrības, un, viņaprāt, šī Saeima, kuras atlaišanu Zatlers rosināja, jauno prezidentu vēlēt nevarētu. "Šī situācija ir juridisks kāzuss," atzina jurists.

Ja Saeima izteiks atbalstu Zatleram un viņu ievēlēs uz otro termiņu, viņa liktenis būs tautas rokās – atbalstīt viņa rosinājumu vai nenobalsot par Saeimas atlaišanu, liekot amatu atstāt Zatleram. Jurists nemācēja teikt, kas notiktu, ja par prezidentu ievēlētu kādu citu un vai jaunajam prezidentam ir iespēja iepriekšējā rosinājumu atsaukt.

Jau ziņots, ka pēc Saeimas ceturtdienas lēmuma neļaut KNAB veikt kratīšanu bieži vien par oligarhu dēvētā politiķa, Saeimas deputāta Aināra Šlesera (PLL) dzīvesvietās, Zatlers nolēma rosināt atlaist tikai pirms septiņiem mēnešiem ievēlēto 10.Saeimu. Par to prezidents paziņoja sestdien vakarā ārkārtas uzrunā tautai.

Viņš atzina, ka nolēmis rīkoties radikāli un šis lēmums prezidenta vēlēšanu priekšvakarā ir politiski un konstitucionāli sarežģīts, un var mazināt viņa izredzes tikt pārvēlētam uz otro termiņu. Taču viņa kā prezidenta pienākums ir rīkoties valsts labā nevis savā labā, uzsvēra Zatlers.

Zatlers, izmantojot Satversmē paredzētās tiesības, izdeva rīkojumu, ar kuru ierosina atlaist Saeimu. Šis rīkojums stājās spēkā sestdien.

"Mums jārunā ne tikai par valsts nodošanu, tuvojas arī valsts demokrātijas privatizācija," sacīja Valsts prezidents. "Ar šo lēmumu es gribu dot iespēju visiem cilvēkiem vispirms vienreiz pielikt punktu šauru personu grupu patvaļai, pielikt punktu tam, ka mūsu kopējā bagātība nogulst ofšoru kontos, pielikt punktu tam, ka daži reģioni ir ar īpašām tiesībām," sacīja Zatlers.

"Gribu dot jums iespēju kļūt un mainīties labākiem. Pielikt punktu tam, ka runā vienu, domā citu un dara vēl ko citu, it kā tas būtu pašsaprotami. Ir jāpieliek punkts šādai attieksmei pret mūsu cilvēkiem, tautu un valsti," sacīja Valsts prezidents, uzsverot, ka "ar šo brīdi es nododu tautai varu lemt par savu turpmāko likteni".

Prezidents arī norādīja, ka savu lēmumu sestdien apspriedis ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V), Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu (V) un ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru.

Par savu lēmumu Zatleram jāinformē Centrālā vēlēšanu komisija (CVK), kura ne agrāk kā pēc mēneša, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā sarīko referendumu par Saeimas atlaišanu. Ja prezidents saņem tautas atbalstu, Saeima ir atlaista un jaunas Saeimas vēlēšanas jārīko ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc Saeimas atlaišanas. Ja vēlētāji referendumā neatbalsta Saeimas atlaišanu, amatu zaudē prezidents.

Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien neatļāva Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam veikt kratīšanu deputāta Aināra Šlesera mājās, lai gan pats deputāts apgalvoja, ka viņš pret to neiebilstu, jo viņam nav nekas slēpjams.

Par atļauju kratīšanai nobalsoja "Vienotības" un VL-TB/LNNK deputāti, pret bija pieci PLL deputāti, ka arī Iveta Grigule un Vitauts Staņa no Zaļo un Zemnieku savienības, bet atturējās "Saskaņas centra" un ZZS frakcijas, kā arī Guntis Ulmanis (PLL). Pats Šlesers balsojumā nepiedalījās.

Atļauju kratīšanai KNAB lūdza trešdien sāktās vērienīgās operācijas ietvaros. Trešdien KNAB veica kratīšanu īpašumos, kas, pēc izmeklētāju domām, pieder par Latvijas oligarhiem dēvētajiem politiķiem - Andrim Šķēlem, Aināram Šleseram un Aivaram Lembergam. KNAB 20.maijā sācis kriminālprocesu pēc vairākos Krimināllikuma pantos paredzēto noziedzīgo nodarījumu pazīmēm – par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, izvairīšanos no deklarācijas iesniegšanas, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu, kukuļdošanu, neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos un valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

Pēc Saeimas balsojuma premjers Valdis Dombrovskis (V) solīja koalīcijā pārrunāt ar ZZS tās balsojumu "atturēties", kas palīdzēja Šleseram izvairīties no KNAB kratīšanas.

Savukārt bijušais Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Aivars Endziņš aicināja Zatleru apsvērt parlamenta atlaišanu.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers norādīja, ka šis balsojums liek pārdomāt, cik pamatotas ir pašreizējās deputātu imunitātes robežas.