"Cēsu dome mūsu zemei bez jebkādām komunikācijām, ar 15 dažādiem apgrūtinājumiem (dziļas gravas, augstsprieguma līnijas utt.) ir uzspiedusi apbūves statusu, kaut vēsturiski tā vienmēr ir bijusi lauksaimniecības zeme," savā atklātajā vēstulē prezidentam raksta Mežciema.
Tikmēr Cēsu pašvaldībā portālam "Delfi" skaidro, ka teritorijas plānojums, kas ir spēkā kopš 2005.gada, Cēsu pilsētas robežās neparedz teritorijas lauksaimniecības izmantošanai. "Iepriekš zemei bija lauksaimniecības zemes statuss, taču pēc teritorijas plānojuma stāšanās spēkā, zeme neatbilda lauksaimniecības statusam nedz pēc normatīva, nedz praktiskā pielietojuma, un tai noteikts mazstāvu dzīvojamās apbūves statuss," norāda Kārlis Pots Cēsu novada pašvaldības Komunikācijas nodaļas vadītājs.
Vienlaikus Pots piebilst, "ka no zemes īpašniecēm netika saņemti iebildumi pret teritorijas statusa maiņu plānojuma sabiedriskās apspriešanas laikā". "Teritorijas plānojuma rezultātu nenosaka kāds konkrēts cilvēks, to ietekmē publiskās apspriešanas rezultāti," atgādina domes pārstāvis.
Kundze atklāj, ka nespēj samaksāt augstos nodokļus par īpašumu, kas gada laikā ir ap 1500 eiro. "Arī atteikties no savas senču zemes nevaram, jo, lūk, Cēsu domei tā neesot vajadzīga," izmisusi ir Mežciema.
Domē skaidro, ka dome nevar pieņemt īpašumus, kam nav saistības ar pašvaldības funkciju nodrošināšanu – mazstāvu apbūvi. "Tiesa, tas noteikti neliedz īpašniecēm dāvināt zemi, piemēram, jaunajām ģimenēm privātmāju būvniecībai," norāda Pots.
Cēsu pašvaldības pārstāvji jau vairāk nekā pirms desmit gadiem vairākkārtīgi tikās ar īpašuma īpašniecēm, aicinot viņas izvērtēt savas finansiālās iespējas un vajadzības gadījumā daļu zemes pārdot.
"Vairāku gadu garumā īpašnieces neizrādīja interesi par īpašuma daļu pārdošanu, taču tad izstrādāja detālplānojumu zemes dalījumam apbūves gabalos mazstāvu dzīvojamo māju būvniecībai, un daļu no atdalītajiem zemes gabaliem īpašnieces jau ir pārdevušas, taču ekonomiskā krīze samazināja nekustamo īpašumu tirgu visā Latvijā un tostarp Cēsīs, un to diemžēl ietekmēt nevaram," skaidro pašvaldībā.
Tāpat domes pārstāvis vērš uzmanību uz to, ka zemes gabaliem pieguļošajā Amatas novada teritorijā ir paredzēta savrupmāju apbūve, un "vienlaikus daļai zemes ir statuss "neapgūta", kas samazina kadastrālo vērtību gandrīz divas reizes". "Zemes gabala kadastrālo vērtību samazina arī apgrūtinājumi, tajā skaitā būvniecības ierobežojumu teritorija – neapbūvējamas gravas," norāda Pots.
"Gadiem ilgi nesaņemam arī nekādas atlaides, kaut esam maznodrošinātas personas un māsas aprūpē ir mamma – otrās grupas invalīde un nepilngadīgs dēls," – norāda kundze savā atklātajā vēstulē prezidentam. Cēsu pašvaldības pārstāvis gan norāda, ka "papildus samazinātajai kadastrālajai vērtībai pašvaldība šogad lēma par 50% atvieglojuma piešķiršanu nekustamā īpašuma nodoklim, kamēr notiek jaunā teritorijas plānojuma izstrāde".
"Diemžēl mūsu valstī īpašnieks ir pilnīgi beztiesisks. Lieki teikt, ka gadiem ilgā terora rezultātā smagi cietusi mūsu visu veselība. Mājai steidzami nepieciešams remonts," skaudri pauž Mežciema. "Acīmredzot Cēsu dome šādi terorizējot vēlas padzīt no Latvijas vēl šeit palikušos iedzīvotājus, kaut pašu delegācija (jādomā par nodokļu maksātāju līdzekļiem) brauc un aicina tautiešus atgriezties. Komiski. Diemžēl mums nav iespēju aizbraukt."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
