Vilks norāda, ka vietās, kurās ir nokritis meteorīts, ir jābūt augstai temperatūrai, taču šajā vietā ap bedri aug zaļa zālīte, kas pat nav apdegusi. Arī bedres diametrs nav 20 metri, kā sākotnēji ziņots, bet gan 10 metri. Aizdomas par to, ka bedri kāds ir izracis, pastiprina arī fakts, ka ap to nav manāmas dubļu pikas, kurām tik spēcīga kritiena rezultātā būtu jābūt visapkārt krāterim.
Vilks stāsta, ka bedre izskatās svaigi raksta. Viņš gan nemācēja teikt, kurš ir veicis tik lielu darbu, lai bedri izraktu. Nav arī īstas skaidrības, vai pirms svētdienas vakara, kad, it kā daļiņa no kosmosa nokritusi, bedre pļavā jau bijusi.
Līdzīgās domās bija arī Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ģeologs Dainis Ozols, kurš ir pārliecināts, ka notikušais ir cilvēku roku darbs. Lai gan Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) speciālisti Mazsalacā nokritušo objektu jau nodēvējuši par "dūres lieluma dabīgas izcelsmes meteorītu no kosmosa", Ozols pārliecināts, ka notikušais ir cilvēku roku darbs.
Ozols, kurš pirmdien uz notikuma vietu devies ar skolēnu ekskursiju, sarunā ar portālu "Delfi" atzina, ka Mazsalacā redzētais izskatās pēc cilvēku roku darba. "LVĢMC strādā ierēdņi," šī centra paziņojumus komentēja Ozols, sakot, ka to, kas patiesībā Mazsalacā noticis, atklās Latvijas Universitātes zinātnieki, kuri jau ir devušies uz šī brīža Latvijas karstāko punktu.
Arī Ozols ar skolēnu grupiņu apstaigājis bedri un no tās ir paņēmis zemes paraugus. Zinātnieks uzskata, ka bedrē kāds ir iebēris pirotehnikas maisījumu, ko aizdedzinājis un nofilmējis. Ozols pieļauj, ka bedre pļavā izrakta citiem mērķiem, un to kāds izmantojis šī joka izstrādāšanai.
Portāls "Delfi" jau rakstīja svētdien Mazsalacā it kā nokritis meteorīts. Tā izveidotās bedres diametrs esot aptuveni deviņi metri, dziļākā vieta – trīs metri. Ap bedri ir arī izsists aptuveni divus metrus augsts, stāvs valnis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
