Deputāšu lēmumu ietekmējusi trešdienas LTV raidījumā "Kas notiek Latvijā?" izteiktie kritiskie viedokļi un tas, ka šie grozījumi varētu novest pie konstitucionālās sūdzības iesniegšanas Satversmes tiesā, žurnālistiem ceturtdien skaidroja Pilāte.
Saskaņā ar Kārtības rulli deputāti nevar atsaukt komisijā nobalsotus priekšlikumus, taču ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis portālam "Delfi" apliecināja, ka frakcija balsos pret šiem grozījumiem.
Vaicāts, kādēļ vēl trešdien viņš, komentējot strīdīgos grozījumus, teica, ka ZZS deputāti nemaz neiesniedz sliktus priekšlikumus, Brigmanis atzina, ka bijis pārsteidzīgs, jo tos vēl nebija izlasījis. "Acīmredzot tie ir slikti priekšlikumi," atzina Brigmanis.
Lēmums grozījumus neatbalstīt pieņemts jau trešdien, tāpēc prezidenta Valda Zatlera ceturtdien uzrunā Saeimai paustā kritika to neesot ietekmējusi, apgalvo Brigmanis.
Saeimas sēdē ceturtdien Pilāte no tribīnes paziņoja, ka abas deputātes savus priekšlikumus atsauc, arī Tautsaimniecības komisija sēdes pārtraukumā sanākusi un nolēmusi tos neatbalstīt. Taču Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) paskaidroja, ka tabulā priekšlikumi ir, tāpēc par tiem jābalso. Tie gan ar pārliecinošu balsojumu - vairāk nekā 80 deputātiem par katru no tiem balsojot pret - tika noraidīti. "Par" atsevišķos gadījumos nobalsoja no neviena līdz trim deputātiem.
Jau ziņots, ka grozījumi paredzēja - vērtības samazinājumu varēs prasīt personas, kas noslēdza nomaksas pirkuma līgumu par zemes privatizāciju par vērtību, kāda bija 2007.gada 31.augustā, kas bija augstāka nekā tagad.
Skatot grozījumus Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā, atbildīgā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien ZZS deputāšu iesniegtos grozījumus noraidīja. Taču trešdien ierindā bijusi visa opozīcija un, komisijā par priekšlikumiem pārbalsojot, šoreiz ZZS kopā ar opozīciju izdevās panākt to atbalstīšanu.
Likuma grozījumi tika virzīti steidzamības kārtā ar vairāk nekā divu trešdaļu deputātu atbalstu, kas saskaņā ar Satversmi nozīmē, ka Valsts prezidents nevarētu prasīt šāda likuma otrreizēju caurlūkošanu. To nevar arī nodot tautas nobalsošanai un tas ir izsludināms ne vēlāk kā trešā dienā pēc tam, kad prezidents pieņemto likumu saņēmis.
Grozījumu kritiķi norāda, ka līdz arto pieņemšanu sliktākā situācijā nonāk tie, kas ņēmuši kredītus, lai samaksātu par privatizēto zemi, jo tie, kam maksājums bijis atlikts, tagad izrādīsies vinnētāji. Šādā gadījumā ieguvēji būtu atsevišķi uzņēmēji, kas par zemi nemaksājuši speciāli, gaidot šo regulējumu. Savukārt pašvaldības nevarēs prognozēt savus ieņēmumus.
Savulaik līdzīgus grozījumus bija izstrādājis privatizācijas tiesību zinātājs Viktors Šadinovs, kas komisijā arī bija guvuši atbalstu, taču Saeimā tie tika noraidīti.
"Jaunā Laika" priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa žurnālistiem trešdien pieļāva, ka ZZS deputāšu aktivitāte, pēdējā mirklī iesniedzot šādus grozījumus, varētu būt saistīta ar plašāku "darījumu", kas iekļauj Tautas partijas iespējamo atbalstu ģenerālprokurora amata kandidātam Ērikam Kalnmeieram.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
