Foto: LETA
Būtu liela kļūda, ja Rīgas dome nolemtu likvidēt Rīgas pilsētas galvenā arhitekta biroju, uzskata aptaujātie arhitekti.

"Tā ir cūcība un muļķīga rīcība," līguma nepagarināšanu ar pilsētas galveno arhitektu Jāni Dripi vērtēja arhitekts Andis Sīlis.

Viņš skaidroja, ka esošā domes vadība ļoti slikti orientējas pilsētas galvenā arhitekta amata funkcijās un vēsturē. "Vienreiz šo amatu jau likvidēja īsi pirms sociāldemokrātu nākšanas pie varas. Pēc tam Bojāra dome sāka krāsot Rīgas teritoriālo plānu tā, kā to iegribējās partijas sponsoriem. Un tagad mēs brīnāmies, ka Rīga jocīgi izskatās, jo sabūvētas prātam neaptveramas lietas. Teritoriālās attīstības plāns vēl tagad ir atbaidošs," uzsvēra Sīlis.

Pilsēta attīstās ilgtermiņā, nevis četrus gadus, kamēr kāds politiskais spēks atrodas pie varas, un par šo procesu kādam ir jāuzņemas atbildība. "Dripe piecos gados ir izdarījis daudz vairāk nekā pilsēta no viņa prasīja un cik viņam maksāja. Viņam piemita izcilas diplomātiskas spējas savākt kopā visu to ļembastu, ko rada traki arhitekti, ambiciozi attīstītāji un politiskie spēki - Dripe spēja atrast risinājumu visās situācijās," uzsvēra Sīlis.

Arhitekts piebilda, ka liels Dripes pluss bija tas, ka viņš ir nepraktizējošs arhitekts. "Ja šo amatu ieņemtu es, vai, piemēram, [Andris] Kronbergs, tad visi nāktu pie mums pasūtīt projektus, cerot, ka galvenais arhitekts spēs "izbīdīt" šo projektu," piebilda Sīlis.

Viņš uzsvēra, ka Latvijas Arhitektu savienība un visa arhitektu sabiedrība ir noskaņota visai kareivīgi un cīnīsies par to, lai Rīgas pilsētas galvenā arhitekta amats un birojs tiktu saglabāts. "Tas ir principa jautājums, jo ir svarīgi panākt, lai visādi politiķi, kas nāk un iet katrus četrus gadus, nevarētu grābstīties gar pilsētas ilgtermiņa attīstības plāniem. Un nav jau runa tieši par Dripi, ja viņa vietā būtu kāds Jānis Bērziņš, tad mēs tāpat cīnītos par šo Bērziņu," uzsvēra Sīlis.

"Cik man ir zināmas šī notikuma aizkulises, tad jaunais domes vadītājs visur cenšas iebāzt savus cilvēkus, un Dripe šādam spiedienam nepakļāvās," piebilda Sīlis.

Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes dekāns asociētais profesors Uģis Bratuškins sacīja, ka šodienas skatījumā Rīgas pilsētas galvenā arhitekta biroja kā institūcijas likvidēšana būtu liels solis atpakaļ.

"Īpaši, ja skatāmies uz Rīgu kā uz Eiropas kultūras galvaspilsētu 2014.gadā, būtu liela kļūda neizmantot to pieredzi un kapacitāti, kas ir Dripem," sacīja Bratuškins.

Viņš piebilda, ka līdzšinējos piecos gados pilsētas galvenais arhitekts un viņa birojs ir parādījuši sevi ļoti pozitīvi, jo tā ir relatīvi neatkarīga institūcija, kas nav cieši saistīta ar būvniecības procesu un spēj nozarē notiekošo vērtēt no malas un koleģiāli ieteikt attīstības virzienus un redzējumus.

"Dripe ar savu aktivitāti panāca to, ka beidzot par arhitektūru ir sākts runāt, turklāt ne tikai speciālistu lokā, bet arī plašākā sabiedrībā. Pilsētas galvenā arhitekta birojs ir izdevis vairākas grāmatas un vairākas videofilmas, rīkota plašai sabiedrībai pieejama arhitektūras izstāde, izstrādāti vairāki pilsētas maketi, Daugavas kreisā krasta attīstības vīzija un daudz kas cits. Dripes personīgais ieguldījums arhitektūras popularizēšanā ir ievērojams," sacīja Bratuškins.

Jau ziņots, ka arī arhitekts Pēteris Bajārs uzskata, ka likvidēt pilsētas galvenā arhitekta amatu būtu nepareizi, jo tas apturējis daudzus pilsētai nevajadzīgus projektus. Viņš arī pauž viedokli par to, ka lēmums par arhitekta biroja likvidēšanu kādam ir svarīgs, lai nebūtu neviena, kas traucē virzīt lielos projektus.

Tāpat vēstuli Rīgas mēram Nilam Ušakovam (SC) nosūtījis arī Latvijas Nacionālās arhitektūras padomes vadītājs un Latvijas Arhitektu savienības padomes priekšsēdētājs Andris Kronbergs. Viņš uzskata, ka līgums ar Dripi ir jāpagarina, jo tas ir gan sabiedrības, gan Rīgas pilsētas interesēs. Viņš arī uzskata, ka Dripes ilglaicīgā un daudzpusīgā darbošanās Latvijas kultūras vidē radījusi cieņu un uzticību sabiedrībā, bez kuras šāda rakstura darbs nav darāms.

Ušakovs norādījis, ka galvenā arhitekta biroju varētu likvidēt, lai samazinātu birokrātiju pašvaldībā. Viņa preses sekretāre Anna Kononova norāda, ka plānots rīkot konkursu uz galvenā arhitekta amata vietu. Tomēr Dripe vēl nezina, vai šajā konkursā piedalīsies, jo tas esot atkarīgs no konkursa nolikuma.

Patlaban pilsētas galvenā arhitekta pienākumus veic Dripes vietniece Regīna Bula, kuras uzdevums ir lemt par to, vai galvenā arhitekta birojs Rīgā būtu saglabājams. Ja birojs tiktu likvidēts, tā funkcijas varētu tikt nodotas Pilsētas attīstības departamentam.

Dripe Rīgas galvenā arhitekta amatā stājās 2006.gada februārī. Šā gada 28.februārī beidzās noslēgtais līgums ar Rīgas domi, kurš netika pagarināts.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!