Ielas pārdēvēšanu ierosināja ebreju reliģiskā draudze "Šamir". To atbalstījusi Rīgas vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisija un Rīgas domes Pieminekļu padome. Galīgais lēmums būs jāpieņem domes sēdē.
Profesors Jānis Krastiņš norādījis, ka viņš atbalsta ielas pārdēvēšanas priekšlikumu, jo Mazā Lāčplēša iela zināmā mērā esot kuriozs nosaukums. "Latviešu valodā tai ir paradoksāls skanējums, jo nav saprotams, kas tas mazais Lāčplēsis tāds ir. Ļoti maz rīdzinieku zina, ka tāda iela vispār ir."
Kā teikts grāmatā "Izcilas ebreju personības Latvijā", rabīns Natans Barkans dzimis 1923.gadā Līvānos, audzināts saskaņā ar reliģiskajām tradīcijām. Otrā pasaules kara laikā viņš kopā ar tēvu evakuējās uz padomju armijas aizmuguri. Latvijā Barkans atgriezās 1949.gadā.
Uz Izraēlu Barkans devies 1969.gadā, kur strādājis valsts darbā un izveidojis zēnu reliģisko skolu Lodā. Kopš 1989.gada pēc Ļubaviču Rebes rīkojuma un ar Izraēlas galvenās rabīnu padomes piekrišanu viņš sācis kalpot Latvijā kā Rīgas un Latvijas virsrabīns.
Barkans pēc slimības mira 2003.gadā un apglabāts Izraēlā.
Pilsētas attīstības komiteja trešdien, 17.martā, lems arī par Bonaventuras ielas nosaukuma piešķiršanu ielai, kas atrodas starp Brīvības gatvi un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja administratīvo ēku.
Dome ir saņēmusi Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja iesniegumu, kurā izteikts priekšlikums par Bonaventuras ielas nosaukuma piešķiršanu jaunizveidotai ielai, kas Brīvības ielu savieno ar muzeja teritorijā esošo Bonaventuras muižu. Bonaventuras muižiņas ēkā pašlaik atrodas muzeja administrācija.
Šis nosaukums būtu kā atgādinājums par tuvumā esošo Bonaventuras muižiņu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
