Agrāk skolas pašas izvēlējās, kas tām labos jumtus, mainīs caurules vai nodrošinās apsardzi. No 1.janvāra skolām līgumi ar iepriekšējiem sadarbības partneriem bija jālauž un jāsadarbojas ar pašvaldības uzņēmumu "Rīgas serviss".
RD Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs raidījumam atzina, ka tā bijusi arī viņa ideja, ko viņš ieteicis domes vadībai. "Jābūt apsaimniekošanas struktūrai, jābūt buferim un tam jābūt regulējamam, kontrolējamam. Pašvaldības struktūru vieglāk ietekmēt, vieglāk kaut ko mainīt," viņš skaidroja.
Gada vidū skolas sāka saņemt pirmos rēķinus, bet cerētā ietaupījuma vietā "Rīgas serviss" piedāvāja darbus dārgāk, turklāt naudu uzņēmums prasīja arī par nepadarītajiem darbiem, piemēram, bērnu un jauniešu basketbola skola "Rīga" saņēma 600 latu rēķinu par komunikāciju un ventilācijas sistēmu apskati, kas nebija veikta.
N.Draudziņas ģimnāzijas direktors Pēteris Ševčenko raidījumam stāstīja, ka pirmie rēķini bija tādi," kurus mēs noteikti atteicāmies maksāt, jo viņi vairākkārtīgi pārsniedza tās summas, kuras mēs bijām maksājuši pirms tam".
Arī bērnu un jauniešu vides izglītības centra "Rīgas Dabaszinību skola" vadītāja Daiga Kalniņa stāsta, ka uzņēmuma pārstāvji bija parakstījušies, ka ir tīrīti elektrosadales skapji un pārbaudīti, vai tie darbojas, taču Kalniņa pārliecinājās, ka nākamajā dienā pēc pārbaudes skapīši bija tikpat netīri kā iepriekš.
Ar līdzīgām problēmām saskārās vismaz 20 skolas. Direktori rakstīja vēstules Izglītības departamentam un mēram Nilam Ušakovam (SC), kurš esot aicinājis uzņēmumu strādāt labāk, tomēr atcelt ieviesto praksi skolu apsaimniekošanā negrasās. Ušakovs uzskata, ka direktori neprot strādāt pa jaunam.
"Rīgas serviss" apgalvo, ka par nepadarītiem darbiem rēķinus izrakstīt neesot iespējams, jo esot ieviesta pieckārša rēķinu pārbaudes sistēma. "Rīgas servisa" darbiniekiem skolā jāaizpilda sarežģīta anketa par darbiem, tad darbu tāmi apstiprina "Rīgas servisā", pēc tam divos domes departamentos, tad katrā konkrētajā skolā un tikai pēc tam var izsūtīt rēķinu.
Tomēr raidījuma "Nekā personīga" rīcībā esošie dokumenti liecina, ka rēķini skolām ir bijuši arī par darbiem, kurus nemaz nevar īstenot - bērnu un jauniešu centram "Altona" pieprasīts maksāt 55 latus mēnesī par vēdināšanas sistēmas uzturēšanas pakalpojumiem, lai gan tādas sistēmas tur nemaz nav un centrs telpas vēdina, atverot logu.
Papildus rēķiniem "Rīgas serviss" skolām sūta arī maksājumu prognozes, lai skolas domei iesniegtu lielākus budžeta pieprasījumus nākamajam gadam. Kādai mācību iestādei nosūtīts paziņojums, ka būs jāmaksā 540 lati par ugunsdzēsības aparātu apkopi, lai gan gadu iepriekš skola par šo pakalpojumu maksāja 58 latus.
Rīgas domes vadība apgalvo, ka, iesaistot pašvaldības uzņēmumu "Rīgas serviss" namu apsaimniekošanā, sanāks ietaupījums. Tai pat laikā "Rīgas servisa" vadītāja savam kapitāla daļu turētājam Andrim Amerikam vēstulē jau prasa domes naudu - 26 000 latu kompresoram, leņķa slīpmašīnai un vītņu griežiem, 36 000 latu kompaktkrāvējam ar lāpstu un rakšanas kausu, 74 000 latu biroja ēkas remontam un 100 000 latu programmnodrošinājumam.
Ekonomikas ministrija uzskata, ka, izslēdzot konkurenci skolu apkalpošanā, Rīgas dome rīkojas pretēji savu iedzīvotāju interesēm. Pret Rīgas domes iesaistīšanos inženiertehnisko pakalpojumu biznesā iebilst arī Konkurences padome. Pēc padomes vadītājas Skaidrības Ābramas domām, Rīgas domes lēmums ir ceļš uz sociālismu, kad nebija konkurences, padomju laika komunālie uzņēmumi strādāja neefektīvi, birokrātiski un izšķērdīgi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
