Viens no izsludinātā konkursa galvenajiem noteikumiem paredz, ka šķirošanai jānotiek Getliņu izgāztuvē. Neilgi pirms šī konkursa noslēgts ekskluzīvs zemes nomas līgums Getliņos ar savulaik Šķēles ģimenei piederošo firmu “Ekodoktrīna”. Atkritumu biznesā esošie uzskata, ka “Ekodoktrīnas” uzvara draud ar monopolu atkritumu jomā un paaugstinātu atkritumu tarifu iedzīvotājiem.
“Ekodoktrīna” izveidota 2003. gadā un firmas viens no galvenajiem biznesa bīdītājiem bija ekspolitiķis Šķēle. Jau toreiz viņa plāns bija Getliņos uzbūvēt atkritumu šķirošanas rūpnīcu vai dedzinātavu, bet neizdevās.
Vēlāk Šķēle pievērsās atkritumu izvešanai. Viņam vēl aizvien pieder puse no firmas “Veolia” akcijām, otra puse Francijas firmai. “Veolia” izved piekto daļu Rīgas atkritumu. Lielākais tirgus spēlētājs Rīgā ir somiem piederošais “L&T”. Pārējos 15 procentus atkritumu izvešanas biznesa sadala “Eko Rīga” un zviedriem piederošais “Ragn-Sells”. Visas šīs firmas vēlas sākt atkritumu šķirošanu, jo tas nākotnē ļaus kontrolēt arī atkritumu vešanu.
Vistuvāk tam ir “Ekodoktrīna”. Šķēle pirms gada savas akcijas “Ekodoktrīnā” pārdeva. Tā vietā radās firma “Wheaton parks”, kura īpašnieks ir Kiprā reģisrēts ofšors. “Ekodoktrīna” sākusi otro izšķirošo piegājienu, lai pārņemtu Rīgas atkritumu šķirošanu. Firma ir tikusi pie ekskluzīva zemes nomas līguma Getliņu teritorijā, maksājot 1000 latus par 1,5 ha zemes.
“Getliņi Eko” valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns stāsta, ka tā bijusi “atklāta nomas tiesību izsole, kur varēja pieteikties jebkurš tirgus dalībnieks. Tas, kurš iedeva augstāko cenu, arī uzvarēja.”
Pārējie atkritumu biznesā esošie saka, ka par izsoli nav zinājuši. Sludinājums par to ticis ievietots tikai “Getliņi Eko” mājas lapā un nekas nav bijis teikts par to, ka tūlīt sekos konkurss par atkritumu šķirošanu, kurai jānotiek Getliņu izgāztuvē.
Rīgas domes opozīcijas deputāts Juris Viņķelis uzskata, ka notiekošais ir “kārtējā shēma, kas ir taisīta vienam pretendentam un draud rīdziniekiem ar dārgāku šķirošanas pakalpojumu, atkritumu savākšanas un noglabāšanas tarifu.”
Pēc notikušā Rīgas domes opozīcijas deputāti vērsušies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar lūgumu izvērtēt vai “Getliņi Eko” amatpersonas nav saistītas ar korupciju.
Juris Viņķelis par izšķērdīgu uzskata arī “Geliņu Eko” vēlmi palīdzēt nākamajam atkritumu šķirotājam. Uzņēmums vēl pirms konkursa par atkritumu šķirošanu ieguldīja vairāk nekā vienu miljonu latu būvlaukuma sagatavošanā – vietā, kura izīrēta “Ekodoktrīnai”. Tā pēc Viņķeļa domām ir pašvaldības naudas uzdāvināšana privātam uzņēmējam.
Cīņu par atkritumu šķirošanu Getliņos var saprast, jo tas būs patiešām izdevīgs bizness. Ja ik gadu Rīgā iedzīvotāji saražo 300,000 tonnas atkritumu un “Getliņi Eko” par vienu sašķiroto atkritumu tonnu maksās 16 latus, tad katru gadu atkritumu šķirošanas rūpnīcas īpašnieki garantēti nopelnīs piecus miljonus latu. Jāpieskaita vēl pāris miljoni par sašķirotā materiāla pārdošanu.
RD Mājokļa un vides departamenta pārstāvis Askolds Kļaviņš skaidro, ka pašreiz notiekošā cīņa neesot par iespējām būvēt rūpnīcu, bet gan par to, kas “stāv šajos konteineros. Par to, kurš dabūs atkritumus.”
Kļaviņš uzskata, ka atkritumu šķirošanas rūpnīcu vajadzētu būvēt pašiem “Geltiņu Eko”. Viņi atbild, ka atkritumu šķirošana ir pārāk riskants bizness, lai tajā iesaistītos. Tomātu audzēšana tepat siltumnīcās pašvaldības uzņēmumam nešķita riskanta.
„Ekodoktrīna” esot jau saņēmusi apstiprinājumu četrarpus miljonu latu finansējumam no Eiropas fondiem. Tā ir puse no rūpnīcai nepieciešamajiem – deviņiem miljoniem latu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
