Saktas puķu tirgus stikloto paviljonu celtniecība izmaksājusi 2890 latus kvadrātmetrā, kamēr Rīgas biržas restaurācija - 2430 latus kvadrātmetrā, vai Skrundas pils – 690 latus kvadrātmetrā.
Raidījuma aptaujātie neatkarīgie būvniecības speciālisti ievērojamās izmaksas nespēja izskaidrot.
"Te ir ar visiem ziediem un ar visiem pārdevējiem tas kopā sarēķināts, ja? Tas ir ārkārtīgi daudz!"- uzzinājis kopējās izmaksas, secināja būvinženieris Sergejs Meierovics.
Raidījuma uzaicinātais Inženieru savienības biedrs apgalvo pretējo – nekādi papildu darbi, ne arī īpašās paketes nevar tā sadārdzināt projektu.
Savukārt puķu tirgus pārdevēji bailēs, ka dome varētu nepagarināt tirdzniecības līgumus aiz kadra stāsta par durvīm, kas slikti veras jau dažus mēnešus pēc paviljonu atklāšanas un par stiklu, kas saplaisājis, neizturot temperatūru svārstības.
Tikmēr projekta pasūtītājs – Rīgas domes struktūra "Rīgas Nami", ar paveikto ir apmierināti. Objekts esot unikāls, tāpēc arī tik dārgs. "Eiropā otrs tāds nav! Jo tur šīs konstrukcijas, šīs logu paketes ir īpašas!" skaidroja "Rīgas Namu" valdes loceklis Almers Ludviks.
Par objektu atbildīgie - Rīgas Domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, "Rīgas Namu" vadītājs Kārlis Kavacs un būvdarbu veicēja – "Skonto būves" priekšnieks Guntis Rāvis nebija sastopami, jo šonedēļ atrodas komandējumā Francijas dienvidos, kur Kannās piedalās nekustamo īpašumu tirgotāju ikgadējā pasākumā.
Kā telefonsarunā skaidroja Rāvis: "Mēs būvējam jaunbūvi, kas ir absolūti nesalīdzināma jaunbūve ne ar Biržu, ne ar pili, ne ar veikalu, ne bērnudārzu. Es nesaprotu, ko jūs tur gribat atrast!? Normāls būvniecības process pēc viena normāla tendera."
Saktas puķu tirgus izmaksu tāme izrādījusies slepena. Gan Rīgas dome, gan "Skonto būve" pieļāva, ka varētu tāmi iedot, bet tas izrādījās pārāk sarežģīts un laikietilpīgs process.
Turklāt puķu tirgū nav iebūvētas labierīcības, kas projektā nemaz arī nav bijušas paredzētas. Tirgotāji pa dienu skraida uz līdzās esošo maksas tualeti, taču tā strādā tikai līdz astoņiem vakarā, tāpēc tiem, kuri ziedus tirgo cauru nakti, tāpat kā agrāk, tualetes nolūkā nākas lavīties uz Tieslietu ministrijas dzīvžogu vai Vērmaņdārza krūmiem. Dome esot gatava apsvērt tualetes būvēšanu, taču tad atkal jāizstrādā atsevišķs projekts, skaidroja Domes pārstāvis Ludviks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
