Kubuliņš skaidro, ka bijušo kolhozu un vēlāk agrofirmu "Ādaži" Alberts Kauls vadīja no 1979. līdz 1989. gadam. Šajā laikā tapa tādas sabiedriskās būves kā Ādažu vidusskola, Ādažu bērnudārzs, Sporta centrs, pirmā modernā picērija Latvijā, kā arī virkne saimniecisko objektu ar savulaik modernāko lielfermu "Briljanti" priekšgalā. Pie tam tas viss ir tapis salīdzinoši īsā laikā, nieka 10 gados un par agrofirmas "Ādaži" līdzekļiem. Neizmantojot subsīdijas un nesavelkot iedzīvotāju jostas.

Alberts Kauls lieliski prata izmantot pastāvošo konjunktūru Ādažu attīstības veicināšanai. Visi iepriekšminētie objekti arī šodien kalpo par pamatu Ādažu infrastruktūras mugurkaulam, jo tajos savu sirdi un dvēseli ir ieguldījis Alberts Kauls un viņa laikabiedri. Ādaži izskatītos daudz savādāk, ja astoņdesmitajos gados nebūtu veiktas šādas investīcijas un patreiz šī vieta noteikti nebūtu tik pievilcīga dzīvošanai. Pierīgā ir daudz vietas, kuras nebūt nav attīstījušās tik veiksmīgi kā Ādaži.

"Manuprāt mēs, ādažnieki, savā ikdienas steigā esam aizmirsuši ļaudis, kuri savus darba sviedrus, domas un idejas ir ieguldījuši mūsu novada attīstībā. Ādažos viens no tiem ir Alberts Kauls. Viens no A.Kaula laika lielākajiem projektiem, protams, bija Ādažu vidusskolas veidošana. Ja paskatāmies no šodienas skatu punkta, tad redzam, ka projekts tika veidots ar skatu nākotnē. Skola būvēta tik liela, ka nodrošina kapacitāti pat vēl šodien, kad iedzīvotāju skaits Ādažos ir būtiski palielinājies. Nerunājot nemaz par arhitektonisko un tehnisko risinājumu, paredzot skolā baseinu un observatoriju, kādu nav nevienā citā skolā Latvijā," uzskata Kubuliņš.

Kustības "Zaļi Ādaži" pārstāvis uzskata, ka "Ādažu vidusskola un perspektīvā Ādažu ģimnāzija vai pat Valsts ģimnāzija ir jānosauc Alberta Kaula vārdā, lai jaunā paaudze zina vārdus cilvēkiem, kuri savas dzīves labākos gadus ir veltījušu viņu dzimtā novada attīstībā. Ar šo es gribētu uzsākt diskusiju Ādažos par šo ideju, jo ļoti labi apzinos arī Alberta Kaula personības pretrunīgās šķautnes."