Gunārs Terinks: Minoritāte – krievu izcelsmes latvietis?

Piemēram, tie krievi, kuri pret latviešu tautas interesēm un pret starptautiskām cilvēktiesībām dzīvo Latvijā, cenšas norobežoties no krievu tautas, kam ir sava nacionālā valsts Krievijā ar visām no tā izrietošām pamattiesībām, cilvēktiesībām un pilsoņtiesībām, lai tikai piesavinātos mazākumtautības statusu, lai izkauktu sev īpašas tiesības Latvijā (krievu valodu par valsts valodu, vēlēšanu tiesības nepilsoņiem, pensijas civīlokupantiem), lai nākošajā piegājienā pasludinātu sevi par majoritāti un uzspiestu latviešiem savus noteikumus, kā tas okupantu un okupēto savstarpējās attiecībās 50 gadus jau bijis.

Jo reālāka šī drūmā iespēja vēršas, ja ievērojam, ka septiņās lielākajās Latvijas pilsētās un vēl šur tur krievi ir vairākumā jau tagad.

Ja krievi, kuri pašlaik dzīvo Latvijā, patiešām būtu bāreņtauta, kuras dzimtene ir Latvija (nevis Krievija) un kurai nekur pasaulē nav savas nacionālas valsts, tad – visu cienību – jau šodien viņi būtu “krievu izcelsmes latvieši”, kā to nupat Latvijas inteliģences apvienības 49. konferencē definēja Vaira Vīķe – Freiberga un, nokļūstot absolūtā vairākumā, viņi pārvaldītu valsti pēc saviem ieskatiem.

Bet lieta nav tik vienkārša. – Lai gan ir dzirdēts par arābu izcelsmes zviedriem, turku izcelsmes vāciešiem un afrikāņu izcelsmes britiem, tās nebūt nav minoritātes, ne arī majoritāte, kas pārvaldītu valsti.

Bet, jo tuvāk ir Latvijas iestāšanās Eiropas savienībā, jo dziļāk mēs, latvieši, bāžam galvu sakās – pār mums valdīs Eiro un svešzemnieki. Tas īpaši varētu patikt Latvijas krieviem, jo nebūs jāmācās latviešu valoda: visi bez kampaņām, bez dotācijām un pamudinājuma runās angliski. Kā nu ne?! Tā notiek Amerikā, kur jēdziena ‘mazākumtautība’ nav. Ir tikai, piemēram, itāļu, arābu vai japāņu izcelsmes amerikāņi, kas visi runā angliski, bet faktiskā mazākumtautība, pamattauta indiāņi, izdzīti no ekonomiski bagātiem apvidiem, ir tikai rezervātu eksponāts.

Otrs piemērs – čečeni, mazākumtauta, kas dzīvo savā etniskajā dzimtenē, ir pieteikuši savu nacionālo valsti ar tautas ievēlētu valsts prezidentu un parlamentu, bet kuriem savu “aizbildnību” vēl joprojām vardarbīgi uzspiež Krievija (krievu šovinisti) naftas un citu derīgu izrakteņu dēļ.

Līdzīgā, varbūt vēl sliktākā situācijā ir mazākumtauta kurdi Turcijas, Irānas un Irākas robežapgabalos, viņi slēpta kara apstākļos ir zaudējuši simtiem tūkstošu savu tautiešu.

Sašķeltiem un izkliedētiem pa trim kaimiņvalstīm, kurdiem nav iespējams vest atbrīvošanās un pašnoteikšanās cīņu ar vienādu intensitāti visur vienlaikus. Katra kurdu aktivitāte minēto triju valstu politiskajās aprindās tiek novērtēta kā terorisms, bet motivācija tam visam ir derīgo izrakteņu bagātība kurdu apdzīvotajā, kalnainajā apvidū. Tātad majoritātes – lielo tautu – ekonomiskais izdevīgums pāri mazākumtautas pastāvēšanas un pašnoteikšanās interesēm un tiesībām.

Bet atgriežamies Latvijā.
Ja iestāsimies Eiropas savienībā, V. Vīķe – Freiberga sola mums visiem, arī ‘krievu izcelsmes latviešiem’, lielas iespējas piedalīties globālu jautājumu risināšanā (kādēļ mums tas vajadzīgs?). ES mums palīdzēšot atbrīvoties no korupcijas (kā gan tā to varēs, ja mēs paši to nespējam?), bet ar sabiedrības integrāciju mums esot jātiek galā pašiem, taču, kā to izdarīt, īpaši Rīgā, viņa nezina, vienīgi atbild: “Esam iesākuši un mēs to paveiksim.”

Uzskatu, ka tas ir blefs jeb tukša bravūra.
Arī aicinājums latviešiem sadzīvē nerunāt krieviski ir bravūra, kas vērsta tikai vienā virzienā, jo kādēļ tad tā pati V. Vīķe – Freiberga mums cenšas iegalvot, ka perspektīvā visiem būs jārunā t.s. pasaules valodā – angliski?

Vai ‘krievu izcelsmes latvietis’ un krievs vispār būs tik tolerants un integrējams Eiropā un pasaulē ar angļu valodas starpniecību, tas ir neatbildams jautājums. Jāņem vērā, ka saukļi “krievi nekad nepadodas” un “mērķis jāsasniedz ar jebkuriem līdzekļiem un par katru cenu”krievu sirdīs vēl ar vien ir dzīvi un ir drauds visām pārējām tautām.

To labi pierādīja pēdējie notikumi Maskavas Teātra centrā, kur “lācis” ar vienu vēzienu nobeidza gan pretiniekus, gan vēl vairāk savējo.

Neaprēķināmā Krievija pretēji saprātam karstgalvīgi ķērās pie ieroča, kāds pagadījās pa rokai, nogalinot simtiem savu pilsoņu.

Putins dižojoties paziņoja, ka nevienam neizdošoties Krieviju nospiest uz ceļiem. It kā norisinātos cīņa uz dzīvību vai nāvi starp divām vienlīdz spēcīgām lielvarām! Jā, čečenu tautai šī ir cīņa uz dzīvību vai nāvi, bet krievu imperiālismam nav lemts čečenu tautu nospiest uz ceļiem, ne arī uzvarēt.

Ka krieviem pašiem trīc ceļgali, liecina viņu specvienības karavīru gļēvulīgie šāvieni deniņos bezsamaņā gulošajām čečenu kaujiniecēm, jo ņemt viņas gūstā laikam “nebija laika». Pēc principa – labs čečens ir beigts čečens, kaut gan tūkstoši krievu zaldātu, kuri bija sapulcināti ap notikuma vietu, varēja mierīgi ņemt gūstekņus, jo cita nekā tiem nebija ko darīt.

Kā atdzīvināt no indīgās gāzes samaņu zaudējušos un kā likvidēt gāzes iedarbības sekas, bija zināms vienīgi pašiem gāzes lietotājiem, taču viņi noziedzīgi klusē vēl joprojām, kaut gan slimnīcās no bezatbildīgi lietotās gāzes mirst gan pašu, gan ārzemju pilsoņi.

Uz ko ir spējīgi ‘Lāča bērni’ jeb ‘krievu izcelsmes latvieši’ to mēs vēl nezinām, bet varam gan jaust. Vai gaidīsim, kamēr tie paaugsies?

Jaunajai Saeimai un valdībai jādara viss, lai Latviju no civīlokupantiem atbrīvotu.
Turēt lāci mājās vēl četrus gadus ir bīstami. Tas laikus jānogādā atpakaļ mežā!
Citādi ‘krievu izcelsmes latvieši’ kļūs par majoritāti Latvijā, atcerēsies māti dzimteni – krievu impēriju – un pievienosies tai ar visiem Latvijas zaļajiem mežiem, zilajiem kalniem un ezeriem, uz ko vientiesīgais caurmēra latvietis varēs tikai noskatīties, bet latviešu patriots brīnīsies un nesapratīs, kā tas varēja notikt.

Publicēts laikrakstā "Latvietis Latvijā'