D. Svīlis: Zemessardze ir plānveidīgi iznīcināta  (6)

Bija laiks, kad 11. un 18. novembra parādēs cauri Liepājai soļoja vairāk nekā pustūkstotis bruņotu zemessargu. Un man ir pamatoti pierādījumi tam, ka vairums liepājnieku noskatījās ar lepnumu, kad imigrantu nomāktajā Liepājā soļoja mūsu Tēvzemes sargi. Atceros to deviņdesmito gadu rudens vakaru, kad simtiem Liepājas zemessargu organizēti ielenca PSRS okupācijas karaspēka galveno bāzi Kurzemē- Karostu. Bruņoti latviešu zemessargi nobloķēja visus ceļus uz šo krievu militārsima bastionu, kas bija kā strutojošs augonis Liepājas miesā, jo ne tur vienkāršs pilsētnieks drīkstēja ieiet, ne iziet. Visiespaidīgāk bija nolūkoties kā mūsu zemessargi nobloķēja galveno maģistrāli uz Karostu- izgriežamo dzelzs tiltu pār Karostas kanālu. Un nemelošu, ja atgādināšu, kā tūkstošiem krievu un vidusāzijas republiku zaldāti drebēja, kad ieraudzīja latviešu brīvprātīgos, kuru rokās bija kalašņikova automāti, bises, karabīnes. Spilgti atceros, kā kāds zemessargs turēja rokās Otrā pasaules kara laika ložmetēju MG-42. Un nevis kā muzeja eksponātu, bet kā nāvējošu ieroci, kas pavērsts pret Latvijas iekarotāju midzeni. Nav noslēpums- toreiz vai katra aktīvā zemessarga mājā bija pa kādam ierocim. Gadījās arī nelegālie ieroči. Liels skaits Otrā pasaules kara mantojums- vācu "parabellumi", karabīnes, pa kādai patšautenei. Un nav jau nekāds noslēpums, ka līdzīga aina bija 1991. gada janvāra Barikāžu laikā. Nākamie zemessargi bija sagatavojušies godam- ikviens, kam bija drosme un iespēja, zem traktora vai automašīnas sēdekļa glabāja kādu šaujamieroci.

Pats esmu labi pazīstams ar vīriem, kuri no savām lauku mājām uz Rīgu bija atveduši dažus tikko no dārza izraktus vācu karavīru automātus, kas bija ievīstīti auduma gabalos un sasmērēti ar solidolu. Latvieši bija gatavi cīņai un daudzi arī reāli tai gatavojās.

Bet kas tad ar Liepājas puses Zemessardzi notiek šodien?

Lai kā man negribētos, man nācies konstatēt vienu- Zemessardze ir tik mērķtiecīgi un apzināti iznīcināta, ka labāk to spētu tikai Staļina NKVD un vai citi okupācijas spēku represīvie orgāni. Vēl tikai vajadzētu sākt vajāt Latvijai lojālos zemessargus un tad būtu pamats bažām, ka sācies otrs 1940. gads. Viss ir tik rafinēti izdarīts, ka atliek nobrīnīties- kāpēc? Vai tad tiešām iestāja NATO ir iemesls Latvijas Zemessardzes faktiskai likvidācijai? Vai tiešām 36 Zemessardzes bataljonus smazinot vairāk nekā divarpus reizes, tiek panākts kaut kāds militārs vai ekonomisks ieguvums? Es saprastu ša plāna loģiku, ja pārpalikušie bataljoni iegūtu kaut vai nelielu tehnisko papildinājumu un finansiālo pieaugumu, bet tā taču nav! Nekas neliecina, ka to vispār kāds plāno darīt...

Atgriežoties pie Liepājas. No diviem Liepājas bataljoniem palicis viens- 44. bataljons. 47. aizgājis pagātnē. Notikusi it kā apvienošanās, bet faktiski? Nekādas Aizsardzības ministra un šķēpmetēja Kristovska lielītās restrukturizācijas nemaz nav noticis, ja neskaita svinīgas Liepājas rajona 47. Zemessardzes bataljona kaujas karoga nodošanu Kara muzeja krājumos. Nekādas kaujas spējas nav celtas, kā to kvēlās runās visiem solīja. Ja kāds bildīs- bet redz, tagad samazināts birokrātiskais aparāts, tad gribas redzēt statistiku, cik tad īsti to Zemessardzes birokrātu palikuši bez siltajiem krēsliem. Cik zinu, tādu nav, vai ja ir, tad smieklīgi maz. Tā vietā Latvijas galvenais brīvprātīgo aizsardzības formējums ir amputēts no kopējā Latvijas Nacionālo buņojuma ķermeņa, kam, starp citu, tagad finansējums ir visai labs (salīdzinot ar 1992. gadu Latvijas Aizsardzības ministrijas budžets audzis vairāk nekā trīsdesmit reizes). Kā tas izdarīts? Pirmkārt- ārrindas zemessargi palikuši tik pat nenodrošināti, kā līdz šim. Vecās "kaites"- trūkst formastērpi, nav ieroču un ja ir, tad tie ir nepietiekamā daudzumā un marāli novecojuši. Par tādu "greznību" kā Zemessardzes transports, pat negribas runāt.

Ja deviņdesmito gadu vidū pa Liepāju varēja manīt pāris novecojušus angļu "Land Rover " kamuflētās krāsās, tad tagad Zemessardze kā tāda Liepājā nav jūtama, par redzēšanu darbībā vispār nav ko i domāt. Runāt par Zemessardzes bruņutehniku vai ko tamlīdzīgu pat izklausītos kā ņirgāšanās... Bija laiks, kad Liepājas Pašvaldības un Valsts policijas rīkoja kopējās patruļas pa pilsētu ar zemessargiem. Manīt tās varēja ikviens. Un arī disciplinēja vairumu, jo pretēji ķengājošajiem meliem, ka Zemessardzē visi pensionāri, ielās manījām gan jaunus, gan pusmūža vīrus, kuri nebija nekādi "līki" večuki. Un man šķiet, tas bija ļoti labs sadarbības piemērs. Nenoliedzami, policijai bija nopietns atbalsts, īpaši vasaras sezonās, kad izkontrolēt parkus un pludmales ir niespējami, zinot cilvēku daudzumu, kas tos apmeklē (pēc statistikas, uz masu pasākumiem Liepājā ierodas turpat vai desmitiem tūkstoši cilvēku, bet Liepājā policistu kopskaits ir zem 400 cilvēkiem, visus kantora darbiniekus ieskaitot). Pašiem zemessargiem bija laba kvalifikācijas un profesionalitātes celšana, lai pēcāk pildītu šos pienākumus savos pagastos un ciemos. Bez tam, veidojās labas un koleģiālas attiecības starp policistiem un Zemessardzes brīvprātīgajiem, kuru devums un pašaizliedzība nu aizmirsta un izmēsta kā nevajadzīgas saslaukas.

Minos, kā Čehijas Republikas valdība Latvijai izteica priekšlikumu iegādāties bez maksas, apmaksājot transportēšanas izdevumus uz Latviju, neierobezotu skaitu kaujas tanku T-55. Mūsu Aizsardzības ministrijas klerki, uzskatot, ka Latvijas iestājoties NATo kļūs par otru militāro lielvalsti aiz ASV, pieņēma vien nieka trīs tankus... Bieži domāju, arī sarunās ar zemessargiem secinu, ka pārdesmit šo čehu tanku lieti noderētu. Kaut vai mācībās, lai apgūtu kaujas mašīnu uzbūvi, to tehnisko pusi. Tik lieli un slepeni jau nav šie tanki, lai nevarētu tos turēt reģionālo bataljonu teritorijās. Bet nē, ministrijas vadība domā citādi. Labāk remontēt ēdnīcas par miljoniem (nesen Aizsardzības ministrija pieņēma izremontēto ēdināšanas kompleksu Ādažos, kas izmaksājis vairāk nekā pusotru miljonu latu), nevis mēgināt kaut daļēji risināt Zemessardzes kaujasspēju samilzušās nelaimes. Protams, nesaku, ka karavīriem Ādažos jāēd strap žurkām, bet minimālas samērības jau nu vajadzētu ievērot. Nevar taču barot vienus tādās telpās, kamēr otri (kas kalpo valstij bez maksas brīvajā laikā) pērk formas tērpus par savu nelielo aldziņu un brauc uz mācībām savās privātajās "sierās" vai "žiguļos"... Dažas dienas atpakaļ lasīju, ka Šveicas armija Latvijas Bruņotajiem spēkiem dāvās 80 kravas mašīnas. Bail, ka notiks tā pat, kā ar Čehijas dāvātajiem tankiem. Un ja mašīnas sasniegs Latvijas krastus, tās atkal nonāks elitārajās Latvijas Bruņoto spēku vienībās- Ādažu mācību centrā, vienīgajā kaujas vienībā- 1. kājnieku bataljonā vai nonāks vienībās, kas dodas ASV militāristu uzdevumos, "demokratizēt" Irāku utt. Tad nu būs tā, ka pa "demokratizētajām" ārvalstīm latvju karavīri trauksies ar mūsdienīgām mašīnam, kamēr vietējie jefiņi no agonējošās Zemessardzes mēģinās piekurbulēt aizvēsturiskos "rafiņus" vai vēl trakakus brīnumus, lai glābtu Latviju no strauji uzbrūkošā kaimiņvalsts karaspēka. Un visvairāk šīs nebūtības kļūst satīriskas līdz pat traģiskumam, kad dienu no dienas lasām, cik prasīgi pēkšņi kļuvuši ir šie Latvijas vedēji uz NATO. Piemēram AM brīvprātīgajiem, kuru devums un pašaizliedzība nu aizmirsta un izmēsta kā nevajadzīgas saslaukas. AM klerka un Latvijas pārstāvja Briselē Sārta dienesta automašīnai "dienesta vajadzībām" iegādāts automagnetofons 1000 latu vērtībā. Pati Sārta mautomašīna maksā "nieka" 30 000 Ls....