Neteiksim, ka gluži visas profesijas mēs zinām, bet nu aptuveni, ja iedomājas tādu vai šitādu, tad ir arī skaidrs – arī aptuveni – pēc kā lai vērtē, piemēram, grāmatvedi – bilance, kredīti un procenti, inženieri – kāda konstrukcija un pāris kolonnas, skolotāju – sekmes un zināšanas, bet, lūk, kā lai novērtē kompānijas sistēmas administratoru – pēc procesoru skaita firmā vai printera modeļa?...
Intelektuāls darbs tiek labāk apmaksāts, jo mazums, kas var nēsāt ķieģeļus, celt un velt, ar mikroskopiem un augstām tehnoloģijām tā kā vajadzētu apieties precīzāk, un arī smadzenes strādā uz lielākiem apgriezieniem.

Ko darīt, ja cilvēce izgudroja sev palīgu – elektronisko skaitļotāju – tādu kā datora vectētiņu, tagad kādam arī jāuzņemas aprūpe pār šo smalko ierīci – un, lūdzu, lai slavēti gudrie prāti – admini!

Pirms pāris gadiem uzcēlām tādu kā virtuālu templi. Pilnu ar datoriem, vadiem un shēmām. Būtu tagad Šekspīra laiki, tad “Romeo un Džuljeta” varētu beigties ar vārdiem’: “Nav stāsta skumjāka ar IT metu, kā stāsts par sadegušu mikroshēmu.” Tā teikt, ja tu īsti nezini, ko tu dari, nedari.

Bet administratoriem pirms dažiem gadiem uzcēlām tādu kā virtuālu templi. Pilnu ar vadiem, datoriem un ierīcēm. Un kļuva pats vārds “admins” gandrīz vai kulta vārds. Vienīgais, nu, nesaprot parasts lietotājs starpību starp vītā pāra un optisko kabeli. Un nav viņam nekāda lielā saprašana par pārmērīgu sērfošanu internetā.

Un pareizi. Principā tās nav lietotāja galvas sāpes. Kompānijā reti kurš, ja nav grāmatvedis, var savilkt gada bilanci. Neviens jau arī neprasa. Tad kāpēc lietotājam ir jāzina visādi stiķi un knifi? Lai administratoram būtu mierīgāka dzīve? Viņam par to maksā. Diemžēl piekrītu, reti kur maksā pietiekoši, lai prasītu visu to, ko normāli ir jāprasa no firmas sistēmas administratora...

Tā teikt, templi mēs uzcēlām, tikai tā iemītniekus aizmirstam pabarot. Dīvaina situācija. Viena no, bet tagad katrs, kam nav slinkums, sevi dēvē par administratoru. Skan jau labi, tikai labu administratoru joprojām trūkst, bet tie pa vidu ir tā kā mazliet uz nerviem krītoši ar nepamatotu viedokli par IT jautājumiem un pilnīgu lietotāju nicināšanu...

Dažas kompānijas brīnumainā kārtā iztiek bez administratoriem vai ik pa laikam palūdz kāda palīdzību. Ir tādas, kas novērtē šo pietiekami intelektuālo darbu un arī attiecīgi samaksā. Un kur likt tos vidējos prātus? Aizā kāda, lai nomierinās... Paskaidrot, ka ne nauda ir galvenais, lai gan ir. Nomierināt ar nākotnes algas pielikumu un pielikt pusslodzi klāt. Palūgt pamācīties jaunākās tehnoloģijas un tad būt lepniem par sevi.

Vajag jau cienījamiem adminiem templi. Vismaz par ideju. Un bez viņiem būtu pilnīgs haoss, ja pašlaik ir periodisks. Cilvēki – lai cik jocīgi skan – ir gan admini, gan lietotāji. Ir jau admini lepni un reizēm pārāk un nepamatoti. Un lietotāji dīvaini gadās. Bet, ja jau sistēmas administrators ir vārds ar pamatu, tad tam apakšā arī jābūt kaut kam. Un par zināšanām vienmēr arī maksā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!