1968 – jauns sākums

Līdz ar trenera Viktora Tihonova ierašanos Latvijas hokejā sākas jauns laikmets, Rīgas “Dinamo” veidojas par “nākotnes komandu”.

“Viktora Tihonova uzaicināšanu 1968. gadā var uzskatīt par Latvijas hokeja atdzimšanas sākumu.”

Rīgas “Dinamo” hokeja komandas treneris Viktors Tihonovs, 20. gs. 70. gadi. Autors nezināms. Foto no Latvijas Sporta muzeja krājuma.

Rīgas “Dinamo” hokeja komanda pirmajā sezonā pēc atgriešanās augstākajā līgā (1973./74. g.). Foto no Latvijas Sporta muzeja krājuma.

“1968. gada sezonai beidzoties, Latvijas hokejā sāka darboties padomju varas vertikāle. Uz partijas centrālo komiteju izsauca iekšlietu ministru Alfrēdu Sēju, kuram tika dots uzdevums sakārtot “Dinamo” komandas saimniecību. (..) Ministrs deva attiecīgu rīkojumu Hokeja federācijas priekšsēdētājam Anatolijam Raskolovam un “Dinamo” republikāniskās padomes priekšsēdētājam Viktoram Zemmeram. (..) Vajadzēja sākt ar jauna trenera meklējumiem, kuros iepriekš īpaši nebija veicies.”

Rīgas “Dinamo” hokeja komanda, 1976. g. No kreisās, pirmajā rindā: 4. V. Tihonovs, 5. V. Nazarovs, 6. H. Balderis, 7. M. Vasiļonoks; augšējā rindā: 1. V. Hatuļevs. Otrajā rindā, no labās: 1. A. Jēgers. Autors: Zigurds Mežavilks. Foto no Latvijas Sporta muzeja krājuma.

“Maskavas “Dinamo” un PSRS izlases galvenais treneris Arkādijs Černišovs ieteica savu palīgu Viktoru Tihonovu. Piebilzdams, ka neesot viegli no viņa šķirties, bet Tihonovā redzot treneri, kurš spēj augt un, iespējams, daudz ko sasniegt. Neviens tajā laikā neapjauta, cik laimīgu lozi izdevies izvilkt.”

“Laikam jau vēlēšanās strādāt un iespējas augt bija noteicošais faktors, kāpēc 38 gadus vecais Tihonovs pieņēma šo izaicinājumu. Būtībā jau risks nebija īpaši liels, jo Rīgas “Dinamo” komanda bija izkritusi no pirmās grupas – sliktāk vairs nebija iespējams. 44 spēlēs – 15 punkti… Protams, tas deva iespēju izvirzīt arī savus noteikumus. Proti, Tihonovs gribēja ņemt līdzi no Maskavas pastiprinājumu – jaunus, talantīgus, daudzsološus spēlētājus.”

Uzbrukumā Rīgas “Dinamo” hokeja komandas spēlētāji Viktors Hatuļevs (no kreisās); pa labi Edmunds Vasiļjevs. Rīgas Sporta pils, 20. gs. 70. gadi. Autors nezināms. Foto no Latvijas Sporta muzeja krājuma.

“Pirmie Tihonova uzstādījumi izskanēja mobilizējoši, lai neteiktu – pārspīlēti. Tika runāts par zilo sapni – augstāko līgu.  Par attieksmi pret darbu un skatītājiem, par disciplīnu. Lai būtu skaidrs, ka joku nebūs un neviens netiks īpaši pierunāts trenēties, jau pirmajā piegājienā no Maskavas tika atvesti deviņi spēlētāji.”

Rīgas “Dinamo”–Ļeņingradas ASK hokeja spēles moments, 20. gs. 70. gadi. Vjačeslavs Nazarovs raida ripu Ļeņingradas ASK vārtos. Autors nezināms. Foto no Latvijas Sporta muzeja krājuma.

“Tihonovs ar pirmo dienu izsludināja nesaudzīgu cīņu pret visu, kas kavē mērķa sasniegšanu. Vadība bija gatava ķerties pie darba. Pārējie gaidīja, kas nu būs? Bet dzīve pati visu salika savās vietās. Komandas rezultāti un izaugsme drīz aiztaisīja mutes kritiķiem. (..) Tihonova stiprais raksturs, pašdisciplīna, pedagoga talants, māka uzklausīt citu domas, izcilās darba spējas panāca savu. “Dinamo” pēc 15 gadu pārtraukuma atgriezās augstākajā līgā, debijas sezonā sasniedzot 6. vietu.”

Rīgas “Dinamo” uzbrucējs Helmuts Balderis, 20. gs. 70. gadi. Autors nezināms. Foto no Latvijas Sporta muzeja krājuma.

“Pamazām izkristalizējās un tika realizēta ideja par spēli ar četriem uzbrucēju trijniekiem. Pēc tam spēle ar četriem piecniekiem, kas tagad ierasta visā pasaulē. Šo jauninājumu ieviešana dzīvē gan prasīja ilgu laiku – pārvarot gan opozicionāru kritiku, gan arī spēlētāju šaubas. Taču viss pamazām īstenojās, trenerim stingri aizstāvot un pamatojot nākotnes modeļa priekšrocības.”

Helmuts Balderis (priekšplānā). Rīgas “Dinamo” spēle 1975. g. 28. novembrī. Foto: Andris Zebris, no O. Zebra privātkolekcijas.

Edmunds Vasiļjevs. Rīgas “Dinamo” spēle 1975. g. 28. novembrī.
Foto: Andris Zebris, no O. Zebra privātkolekcijas.

Vladimirs Sorokins (no kreisās) un Haralds Vasiļjevs. Rīgas “Dinamo” spēle pret Maskavas “Dinamo” 1975. g. 28. novembrī.
Foto: Andris Zebris, no O. Zebra privātkolekcijas.

Pjotrs Vorobjovs (no kreisās) un Helmuts Balderis. Rīgas “Dinamo” spēle pret Maskavas CSKA 1975. g. 1. decembrī.
Foto: Andris Zebris, no O. Zebra privātkolekcijas.

V.Tihonovs: “Sākumā es pat apvainojos – kā tad tā, šī ideja taču ir progresīva, tai pieder nākotne, tā pārbaudīta praksē. Vēlāk sapratu, kas par lietu. Rīgas “Dinamo” komanda ievērojami apsteidza ne vien savus sāncenšus otrajā un vēlāk pirmajā līgā. Tā apsteidza laiku – par gadiem desmit.”

Ainis Ulmanis. Melnās ripas bruņinieki. Latvijas hokeja vēsture. Latvijas Hokeja federācija, 1998.

Pirmie soļi jaunajā Sporta pilī. Žurnāls “Zvaigzne”, Nr. 18 (20.09.1970). Latvijas Nacionālā bibliotēka.

“Aizvien iespaidīgāka kļuva organizatoriskā ofensīva, hokejam pamazām kļūstot par galveno sporta veidu Latvijā. Pirmā lielā uzvara bija Rīgas Sporta pils būvniecība. Pils tika atklāta 1970. gada 15. aprīlī, un “Dinamo” komandai tā kļuva par ērtām mājām.”

“Tihonovs meklēja un atrada iespējas realizēt vienu no pamatidejām – uzlabot spēlētāju fiziskās sagatavotības līmeni. Rīgas “Dinamo” ikgadējām pirmssezonas triju nedēļu treniņnometnēm piemērota izrādījās Kurzemes mazpilsēta Kandava. Savrup no tās centra atradās sovhoztehnikuma stadions ar skrejceļu, futbola, basketbola, volejbola un tenisa laukumiem, kā arī baseinu. (..) Te tika ielikts kārtīgs pamats ja ne visai, tad pusei sezonas noteikti.”

“Mihails Vasiļonoks par savām 19 vasarām Kandavā saka: “Tā bija kā kaltuve, kurā mūsos ielika ne tikai fizisko spēku, bet, galvenais, veidoja raksturu, kas dzīvē palīdz vēl tagad. (..) Tika attīstīts gribasspēks – kad likās, ka vairs nav spēka piecelties, tik un tā bija jāiet un jāstrādā.”

Mihails Šostaks. Rīgas “Dinamo” spēle 1975. g. 28. novembrī.
Foto: Andris Zebris, no O. Zebra privātkolekcijas.

Rīgas “Dinamo” spēle pret Maskavas “Dinamo” 1975. g. 28. novembrī. Foto: Andris Zebris, no O. Zebra privātkolekcijas.

Helmuts Balderis. Rīgas “Dinamo” spēle 1975. g. 1. decembrī. Foto: Andris Zebris, no O. Zebra privātkolekcijas.

“Viens no Tihonova uzskatu sistēmas stūrakmeņiem skanēja – viena disciplīna visiem! Tas daudzās lietās ieviesa skaidrību. (..) Viņš necieta sliņķus. Tādiem bija mazāk izredžu noturēties komandā nekā tiem, kuri reizēm pārkāpa sportisko režīmu. (..) Argumentus viņš uzklausīja, bet pretim runāšanu vai iebildumus īpaši necieta. Varbūt to varētu saukt par paštaisnumu. Gadiem ritot, šī īpašība ģenerēja tādu kā armijas disciplīnu, kas, protams, ne visiem patika. Tomēr reizēm vēlāk bija jāatzīst, ka trenerim bijusi taisnība, jo, neko nemainot sevī un ne no kā neatsakoties, neko arī nesasniegsi.”

Spēle Rīgas Sporta pilī. Rīgas “Dinamo” spēle 1975. g. 28. novembrī. Foto: Andris Zebris, no O. Zebra privātkolekcijas.

Uzbrukumā Helmuts Balderis, 20. gs. 70. gadi. Autors nezināms.
Foto no Latvijas Sporta muzeja krājuma.

“Hokejs, kuru mācīja spēlēt Tihonovs, nebija tik pragmatisks, kādu redzam šodien. Viņa devīze bija: “Uzbrukums!” Jo mēs taču spēlējam skatītājiem, viņi ir atnākuši, nopirkuši biļeti un gaida ne tikai uzvaru, bet arī neaizmirstamu pārdzīvojumu visas spēles garumā, kurā viss notiek pa īstam. (..) “Dinamo” spēja Maskavā piepildīt lielo Lužņiku hokeja arēnu ar 12 000 skatītāju. (..) Uz Rīgas “Dinamo” spēlēm nāca visur, jo bija ko redzēt un viss notika pa īstam.”

Rīgas “Dinamo” hokeja komanda, 1983./1984. g.

Jevgēņijs Semerjaks

Jānis Kvēps
komandas ārsts

Georgijs Jerofejevs
Komandas priekšnieks

Ēvalds Brenčuks

Boriss Lavrenovs

Aleksandrs Beļavskis

Andrejs Maticins

Vladimirs Lubkins

Leonīds Beresņevs

Oļegs Znaroks

Vladimirs Durdins

Sergejs Skosirevs

Zigvards Salcēvičs
Administrators

Helmuts Balderis

Pjotrs Vorobjovs
Treneris

Mihails Vasiļonoks

Vladimirs Jurzinovs
Vecākais treneris

Vitālijs Samoilovs

Vjačeslavs Nazarovs

Jānis Kaulēns
Šoferis

No kreisās pirmajā rindā: 1. Šoferis Jānis Kaulēns, 2. Vjačeslavs Nazarovs, 4. Vitālijs Samoilovs, 5. Vecākais treneris Vladimirs Jurzinovs, 6. Mihails Vasiļonoks, 7. Treneris Pjotrs Vorobjovs, 8. Helmuts Balderis, 9. Administrators Zigvards Salcēvičs.Otrajā rindā: 3. Sergejs Skosirevs, 4. Vladimirs Durdins, 9. Oļegs Znaroks.Trešajā rindā: 3. Leonīds Beresņevs, 7. Jevgēņijs Semerjaks.Ceturtajā rindā: 4. Vladimirs Lubkins, 5. Andrejs Maticins, 6. Aleksandrs Beļavskis.Piektajā rindā: 1. Boriss Lavrenovs, 2. Ē. Brenčuks, 3. Komandas priekšnieks Georgijs Jerofejevs, 4. komandas ārsts Jānis Kvēps. Foto: Alfrēds Ceplis, Ogre. Foto no Latvijas Sporta muzeja krājuma.

“Viktors Tihonovs 1968. gadā Rīgā neieradās uz balta zirga, bet 1977. gada vasaras sākumā pēc deviņu gadu darba aizbrauca kā milzīgu cieņu un līdzjutēju pateicību ieguvis atzīts speciālists, kuram tika uzticēta atbildība ar PSRS izlasi atgūt zaudēto pasaules čempionu titulu un vadīt lielvalsts spēcīgāko klubu, ko toreiz saucām par ACSK. (..) Viņa un Helmuta Baldera izaugsme uzskatāma par visspilgtāko tā laika hokeja simbolu. Tihonovs to apzinājās un novērtēja, allaž uzsvērdams Rīgā nostrādāto gadu nozīmi savā karjerā.”

Avots:

Ēvalds Grabovskis. Hokeja elpas skartie. Izdevniecība “Lauku avīze”, 2016.

Foto:

Latvijas Sporta muzejs.

O. Zebra personīgais arhīvs.

CITI LEKCIJAS MATERIĀLI

Kā tas sākās?

Pirmie bendija un hokeja entuziasti, pirmā hokeja spēle Rīgā, pirmā Latvijas dalība starptautiskos mačos.

‘Dinamo’ augstākajā līgā

Rīgas “Dinamo” komanda 1973./74. gada sezonā – pirmajā gadā pēc atgriešanās augstākajā līgā.

Personības Latvijas hokejā: 1931–1991

Elmārs Bauris – Latvijas hokeja vezuma iekustinātājs, vilcējs un liecinieks 80 gadu garumā.