Personības Latvijas hokejā: 1931–1991

Elmārs Bauris – Latvijas hokeja vezuma iekustinātājs, vilcējs un liecinieks 80 gadu garumā. 

Elmārs Bauris ir dzimis ar Latviju vienā gadā – 1918. gada 30. septembrī. Uzbrucējs, spēlējis LSB 1938.–1940. g., RDKA 1941. g., LPSR izlasē 1946. g, Rīgas “Dinamo” 1947.–1949. g., Maskavas “Spartakā” 1950. g., Rīgas “Daugavā” 1951.–1956. g. Kā treneris strādājis VEF, RER, “Daugavas”/“Dinamo” junioru komandās. Par virtuozo slidojumu saukts “Balerīna”, „Sportene”.

1934. gads, Latvijas Sporta biedrības (LSB) komanda ASK stadionā. Labajā pusē – Elmārs Bauris. Foto no Ēvalda Grabovska personīgā arhīva.

“Esmu Latvijas hokeja leģenda. Ja nebūtu manis, Latvijā hokeja nebūtu – mēs būtu turpat, kur leiši un igauņi.”

Elmārs Bauris

Spēles moments Cēsu ielas slidotavā, 20. gadsimta 40. gadi. Foto no Ēvalda Grabovska personīgā arhīva.

No 1942. līdz 1944. gadam vienīgā vieta, kur varēja no sirds izslidoties, izspēlēties, bija E. Baura dārzniecībā Cēsu ielā 3 iekārtotajā slidotavā. Tur arī izauga visa nākamā paaudze – tie, kuri pēc kara, kā šeit palikušie, tā svešumā aizrautie, spēja parādīt gan vāciešiem, gan krieviem, kā latvieši ir apguvuši hokeja spēles māku. L. Vedējs, A. Pētersons, H. Vītoliņš, E. Klāvs, A. Auziņš, R. Bluķis, E. Koņeckis, R. Veide, O. Ritums, A. Ansons, H. Norītis, brāļi R. un V. Šulmaņi, A. Brauns, H. Mellups, K. Ronis un citi – spēja izveidot to Latvijas hokeja pamatu, uz kura vēlāk izauga tas, kas tika “stādīts” Cēsu ielas hokeja dārzniecībā.

Laikabiedri par Elmāru Bauri

Elmārs Bauris, 1943. g. Foto no Ēvalda Grabovska personīgā arhīva.

“Pašapzinīgs, mazliet skaļš, oriģināls ne tikai slidojumā, bet arī dzīvē, sportiski azartisks un ļoti aktīvs, spējīgs organizēt, dzīvē nenogurdināms un darbīgs plašā diapazonā, saglabājot šīs īpašības dzīves garumā.”

Edgars Rozenbergs (hokejists, treneris)

“Leģenda par savu līdz šim nodzīvoto mūžu. Bija labs kā spēlētājs un vēlāk arī labs bērnu treneris."

Uldis Opits (vārtsargs, treneris, tiesnesis)

“Ļoti tehnisks spēlētājs, virtuozs slidošanā un nūjas pārvaldīšanā, ko arī sekmīgi centās ieaudzināt jaunajos hokejistos, lielisks organizators, veiksmīgs jaunatnes treneris.”

Jānis Kupčs (hokejists, treneris)
Esam pazīstami vairāk nekā sešdesmit gadus. Vispirms kā cilvēks – nepārtrauktā kustībā. Ļoti vispusīgs sportists, viens no labākajiem pēckara hokejistiem, sabiedrisks, muzikāls, vienmēr optimistiski un pozitīvi noskaņots, izpalīdzīgs, bet ar savu īpatnējo domāšanu, un par sevi un hokeju var runāt neapstājoties.”

Ēvalds Grabovskis (hokejists, treneris)

Pirmās slidas un nūja

No Alūksnes, kur Elmārs dzimis un nācis pasaulē kā trešais bērns, ģimene uz Rīgu pārceļas, kad viņam jau ir trīs gadi. Brālis Artūrs, kurš ir 10 gadus vecāks, jau apguvis slidot prasmi uz Vidzemes aizsalušajiem ezeriem ar koka klučos iestiprinātiem izkapts asmeņu gabaliem. Slidot prasme viņam noder Rīgā, un viņš iesaistās LSB otrajā komandā, ņemot sev līdzi arī mazo brāli. Tēvs, pēc amata kurpnieks, redzot kustīgā puikas interesi, uzmeistaro viņam pirmās slidas, tiesa gan, izmantojot vienu 37. izmēra, bet otru – kaut kur atrastu vecu 39. izmēra slidas asmeni. Tā sākās slidot prasmes apgūšana.

Nūja tika izmeklēta Kundziņsalas kārklu krūmā un atbilstoši apstrādāta, bet nūjas pārvaldīšanas iemaņas tika apgūtas, vienam pašam spēlējot pret pārējiem puikām. 

Gadījums

Uz Latvijas Sporta biedrības (LSB) otrās vienības spēli ar ASK otro komandu bija ieradušies tikai pieci spēlētāji – bija vajadzīgs sestais. Izvēle krita uz mazo Bauri, kuram formas krekls bija līdz potītēm, taču tas tika iebāzts biksēs un netraucēja viņam iemest vārtus un kopā priecāties par 2:1 uzvaru.

Elmārs Bauris uzbrukuma brīdī, 1937. g. Foto no Ēvalda Grabovska personīgā arhīva.

Jau nākamajā dienā viņam lika ierasties pie LSB kluba vadītāja. Gari nerunājot, bet paņemot puiku pie rokas, Motmillera sporta preču veikalā tiek nopirkti īsti hokeja slidzābaki. Tiesa, 39. izmērs bija vēl krietni par lielu, taču, noticot puikas apgalvojumam, ka tie esot pašā laikā, darījums notika. Tā Elmāra sapnim par kārtīgām slidām bija lemts piepildīties, neskatoties uz to, ka tajos vajadzēja ievilkt vēl trīs pārus tēva vilnas zeķu.

Pieaugušo komandā (no 1938. g.)

“Universitātes sporta” komandā, 1943. g. Elmārs Bauris – trešais no kreisās. No kreisās: Edgars Klāvs, Aleksejs Auziņš, aiz E. Baura – Leonīds Vedējs un Roberts Bluķis. Foto no Ēvalda Grabovska personīgā arhīva.

E. Bauris: “Atmiņā iespiedusies epizode, kad sezona jau gāja uz beigām, jāspēlē pret US (komanda “Universitātes sports”), bet Rīgā ledus nelietojams. Izeja tiek rasta, aizvedot zemos bortus uz Ķīšezeru un tur uzlejot ar spaiņiem ledu. Spēle notika, LSB izcīnīja uzvaru ar 5:4, bet es guvu vārtus. Tā bija sensācija!”

Izdzīvošanas skola

Par laikmeta dzirnām, kurās iekļuva Latvija četrdesmitajos gados, patiesību lai turpina noskaidrot vēsturnieki. Vienkāršam latvietim Elmāram Baurim lieta skaidra – runcis iet, kur grib un kad grib. Karam sākoties, straujās atkāpšanās laikā pie Siguldas  aizmucis no krieviem, viņš atgriežas pēc kāda laika Rīgā un tur, neviena īpaši netraucēts, darbojas tēva pārvaldītajā dārzniecībā, ziemā to pēc ražas novākšanas pakārtojot hokeja vajadzībām. 

Rīgas “Dinamo” hokeja komanda, 20. gs. 40. gadu beigas. Elmārs Bauris – pirmais no labās. Autors nezināms. Foto no Latvijas Sporta muzeja krājuma.

„Šeit jāatzīmē viens īpašas ievērības cienīgs fakts – pirmā slidotava zem jumta Latvijā bija dārzniecības malkas šķūnis, no kura, tēvam, protams, rūcot, tika izkrāmēta ārā malka, bet šķūnī uzliets ledus, lai tur, kad pavasarī, marta vidū, viss bija nokusis, gandrīz mēnesi uz ledus pleķīša 4x12 m varētu turpināt apgūt tehniku. Pie Mellupa sargātajiem vārtiem varējām mest līdz apnika, varbūt tikai tāpēc viņš nonāca PSRS izlases vārtos,” secina Elmārs un piebilst: “Arī man ar precizitāti problēmu nebija – varēju no desmit metieniem septiņus trāpīt pa pie „stangas” pielīmētas alus pudeles etiķeti.” Ne velti viņš bijis piemērs jaunpienācējiem.

Skolotājs, Latvijas hokeja sirds

Rīgas “Dinamo” 1947. gadā. No kreisās: Harijs Vītoliņš, Georgs Straupe, Harijs Mellups, Laimonis Zilpaušs, Edgars Klāvs, Roberts Pakalns. Priekšā: Alfons Jēgers un Elmārs Bauris. Foto no Ēvalda Grabovska personīgā arhīva.

Rīgas “Dinamo” ar 1947. gadu piedalās PSRS čempionātos. Ar panākumiem. E. Bauris kļūst par vienu no vadošajiem spēlētājiem. 1950. gadā viņu uzaicina spēlēt Maskavas “Spartaka” komandā, taču notiek negadījums – treniņa laikā viņš ielūzt dīķa ledū, saslimst, un tā beidzas viņa vienīgais mēģinājums spēlēt zem svešiem karogiem. Turpmākajos gados viņš ir Rīgas „Daugavas” vadošais spēlētājs, viens no rezultatīvākajiem. Spēlē ne tikai hokeju, bet arī tenisu un akordeonu.

Treneris Elmārs Bauris ar saviem audzēkņiem. Foto no Ēvalda Grabovska personīgā arhīva.

Rīgas “Daugavas” spēlētāji treniņnometnē Sverdlovskā, 20. gadsimta 40. gadu otrā puse. Foto no Ēvalda Grabovska personīgā arhīva.

Vēlākajos gados E. Bauris iekārto vairākus hokeja laukumus, publisko slidotavu, organizē hokeja sacensības starp cehiem “Dinamo” stadionā. Kopā ar G. Straupi (arī Rīgas “Daugavas” spēlētāju) pārvērš visu “Dinamo” (tagad – “Skonto”) stadiona teritoriju par milzu ledus arēnu ar trim hokeja laukumiem, apmalēm un apgaismojumu, lielo futbola laukumu bendija hokeja spēlei, skrejceļu slidošanai, basketbola laukumu daiļslidotājiem un bērniem. Katru svētdienu notiek zibensturnīri no agra rīta līdz vēlam vakaram. Šodienas prātam neaptverams darbs un hokeja mīlestība!

Apbrīnojams ir E. Baura nesavtīgums, daloties gan pieredzē, gan atmiņās, dodot padomus. Viņš allaž ir aktīvs sabiedriskajā dzīvē – dzied korī, piedalās veterāniem rīkotos pasākumos, spēlē akordeonu un vēl 80 gados varēja uzvilkt slidas.

Teksts:

Ēvalds Grabovskis. 

Foto un attēli:

No Ēvalda Grabovska personīgā arhīva.

No Latvijas Sporta muzeja krājuma.

CITI LEKCIJAS MATERIĀLI

Kā tas sākās?

Pirmie bendija un hokeja entuziasti, pirmā hokeja spēle Rīgā, pirmā Latvijas dalība starptautiskos mačos.

‘Dinamo’ augstākajā līgā

Rīgas “Dinamo” komanda 1973./74. gada sezonā – pirmajā gadā pēc atgriešanās augstākajā līgā.

1968 – jauns sākums

Līdz ar trenera Viktora Tihonova ierašanos Latvijas hokejā sākas jauns laikmets, Rīgas “Dinamo” veidojas par “nākotnes komandu”.