Ir jādeg, lai būtu gaišs

Spožākās Eduarda Smiļģa režisētās izrādes

Šekspīra “Hamlets”

Dailes teātrī 1922. gadā un 1959. gadā

“Hamlets” nebija Smiļģa pirmā pievēršanās Šekspīram, bet no sākuma posma nozīmīgākā. No pasaules dramaturģijas Šekspīrs bija Smiļģim tuvākais autors, kuram visā savā radošajā mūžā viņš pievērsies 21 reizi. 

Viljams Šekspīrs, “Hamlets” Dailes teātrī. Pirmizrāde 1922. g. 19.janvārī. Režisors Eduards Smiļģis. No kreisās: Antons Titāns – Marsels, Kārlis Upatnieks – Bernardo, Jānis Mārsietis – Horācijs, Eduards Smiļģis – Hamlets. Foto: Kārlis Krauklis.

Šekspīra „Hamlets” 1959. gadā bija viena no augstākajām virsotnēm Smiļģa un visa Dailes teātra mākslas ceļā. Tā bija askētiska, dinamiska, kaislīga izrāde, kurā Smiļģis bija uztvēris laikmeta elpu.

Galvaskauss, ko 1922. gada izrādē Smiļģa atveidotais Hamlets turēja rokās, apskatāms Eduarda Smiļģa Teātra muzejā. 

Rūdolfa Blaumaņa „Skroderdienas Silmačos” 

Dailes teātrī 1923. gadā

Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos” bija pirmais mēģinājums pēc delartiskās komēdijas principiem iestudēt latviešu komēdiju. To var uzskatīt par revolūciju latviešu teātra tradīciju pasaulē.

Rūdolfs Blaumanis, “Skroderdienas Silmačos” Dailes teātrī. Pirmizrāde 1923. g. 25. janvārī. Režisors Eduards Smiļģis, scenogrāfs Jānis Muncis. Priekšplānā no kreisās Ženija Skalbe – Tomuļu māte, Otīlija Āriņa – Pindacīša, fonā Emīlija Viesture – Elīna. Foto autors nezināms.

Raiņa „Spēlēju, dancoju”  

Dailes teātrī 1926. un 1956. gadā 

1926. gadā “Spēlēju, dancoju” atklāja Dailes teātra 7. sezonu, un ar šo izrādi darbu teātrī sāka arī  scenogrāfs Oto Skulme, kurš nāca Jāņa Munča vietā. Skulme Dailes teātrī palika divdesmit gadus, kopā ar Smiļģi veidojot daudzus spožus inscenējumus. 

Skatuves un dekorāciju makets Raiņa lugas “Spēlēju, dancoju” iestudējumam Dailes teātrī. Pirmizrāde 1926. g. 9. septembrī. Režisors Eduards Smiļģis, dekorators Oto Skulme. Foto autors nezināms.

Skats no izrādes “Spēlēju, dancoju” Dailes teātrī 1956.gads. Režisors Eduards Smiļģis, mākslinieks Ģirts Vilks. Priekšplānā: Harijs Liepiņš - Tots, Mudīte Šneidere - Lelde.

1956. gadā ar šo izrādi Smiļģis piepildīja paša formulētos mākslas principus: VIENKĀRŠĪBA, SKAIDRĪBA, KAISLĪBA. Izrāde palika teātra repertuārā daudzas sezonas, arī vēl pēc tā radītāja nāves.

Skats no izrādes “Spēlēju, dancoju”, aina “Velna rija”. Dailes teātris, 1956. gads. Tots – Harijs Liepiņš (1. no kreisās). Režisors Eduards Smiļģis. Foto: nezināms.

Raiņa „Jāzeps un viņa brāļi”  

Dailes teātrī 1933. gadā 

Iestudējuma darbība tika koncentrēta, viss lugas četru cēlienu materiāls bija sadalīts divos darbības posmos: notikumos Hebronā un norisēs Ēģiptē. Tādējādi bija panākta idejiska un psiholoģiska skaidrība.

Rainis, “Jāzeps un viņa brāļi” Dailes teātrī. Pirmizrāde 1933. gada 26. oktobrī. Režisors Eduards Smiļģis, scenogrāfs Oto Skulme. Kopskats, Ēģipte, fināls. Augšējā kreisajā stūrī Eduards Smiļģis – Jāzeps. Foto autors nezināms.

Rainis, “Jāzeps un viņa brāļi” Dailes teātrī. Pirmizrāde 1933. gada 26. oktobrī. Režisros Eduards Smiļģis, scenogrāfs Oto Skulme. Eduards Smiļģis – Jāzeps, Lilita Bērziņa – Asnate. Foto autors nezināms.

Rūdolfa Blaumaņa “Pazudušais dēls” 

Dailes teātrī 1936. gadā 

Kritika norādīja uz šī iestudējuma stilizēto reālismu un kāpināto psiholoģiju. Smiļģis savā inscenējumā un Krustiņa tēlā bija atteicies no ārišķības, taču viņš nerādīja dzīves īstenību, bet gan mākslas patiesību.

Rūdolfs Blaumanis, “Pazudušais dēls” Dailes teātrī. Pirmizrāde 1936. g. 9. septembrī. Režisors Eduards Smiļģis, viņš arī Krustiņš. Elvīra Bramberga – Ilze. Foto: Hugo Jakobi (H.Jakoby). Tiražēta pastkarte.

Fridriha Šillera “Fiesko sazvērestība Dženovā” 

Dailes teātrī 1944. gadā 

Vācu okupācijas varas apstākļos, kad Smiļģis jau bija pieredzējis aizliegumu iestudēt Raiņa “Uguni un nakti”, viņam bija pārdrošība ķerties pie lugas, kurā parādīta diktatūras gāšana un akceptētas tautas tiesības lemt pašai savu likteni.  Smiļģis tādējādi apliecināja sevi kā brīvu personību.

"Rīgā redzēsim Dženovu”. Izdevums "Laikmets"", 1944. gada 21. aprīlī

Henrika Ibsena “Pērs Gints” 

Jaunajā Rīgas teātrī 1921. gadā un Dailes teātrī 1939. gadā

1921. gada izrāde ir pirmais šīs Henrika Ibsena dramatiskās poēmas “Pērs Gints” iestudējums latviešu teātrī.  Pats Smiļģis – pirmais Pēra Ginta atveidotājs. Loma ideāli atbilda Smiļģa personības būtībai. Jau citā, vēlākā šī darba inscenējumā 1939. gadā Smiļģis izies kā aktieris uz skatuves pēdējo reizi.

Skats no izrādes. Henriks Ibsens, “Pērs Gints” Dailes teātrī 1939. gadā. Režisors Eduards Smiļģis, dekorators Oto Skulme. Eduards Smiļģis – Pērs Gints, Milda Puķe, Ērika Ferda un Lūcija Kalniņa – trollienes. Eduarda Smiļģa pēdējā loma kā aktierim. Foto autors: nezināms.

Raiņa “Uguns un nakts”

Dailes teātrī 1947. gadā 

Sarežģītajos, neziņas pilnajos pēckara apstākļos Eduards Smiļģis kopā ar Oto Skulmi radīja monumentālu, spilgtu iestudējumu ar izciliem aktierdarbiem centrālajās lomās – skatuves darbu, kas rosināja skatītājos cerības uz brīvas un laimīgas Latvijas iespējamību.

Rainis, “Uguns un nakts” Dailes teātrī. Pirmizrāde 1947. gada 24. janvārī. Centrā: Artūrs Filipsons – Lāčplēsis. Foto: Jānis Lerhs.

Rainis, “Uguns un nakts” Dailes teātrī. Pirmizrāde 1947. gada 24. janvārī. Lilita Bērziņa – Spīdola, Luijs Šmits – Kangars. Foto: Jānis Lerhs.
Rainis, “Uguns un nakts” Dailes teātrī. Pirmizrāde 1947. gada 24. janvārī. No kreisās: Lilita Bērziņa – Spīdola, Artūrs Filipsons – Lāčplēsis, Irma Laiva – Laimdota. Foto: Jānis Lerhs.

Rainis, “Uguns un nakts” Dailes teātrī. Pirmizrāde 1947. gada 24. janvārī. Priekšplānā no labās: Irma Laiva – Laimdota, Artūrs Filipsons – Lāčplēsis. Foto: Jānis Lerhs.

Šekspīra “Romeo un Džuljeta” 

Dailes teātrī 1953. gadā 

Izrāde tapa pēc smaga, depresīva perioda, kad padomju varas iestādes noliedza Dailes teātra tiesības uz savu, spilgtāku dzīves atklāsmi. Jaunais iestudējums tapa jau pēc tirāna Staļina nāves, kad gaisā sāka virmot pārmaiņu vēji. Smiļģis uzticēja galvenās lomas pavisam jauniem aktieriem, nesenajiem Dailes teātra II aktierstudijas absolventiem Vijai Artmanei, Eduardam Pāvulam, Harijam Liepiņam, tā laužot tā laika padomju teātra tradīciju. 

Šekspīrs "Romeo un Džuljeta" Dailes teātrī. Pirmizrāde 1953.g. 24.oktobrī. Režisors Eduards Smiļģis, scenogrāfs Ģirts Vilks.Lomās: Vija Artmane - Džuljeta, Eduards Pāvuls - Romeo.

*Izrāžu sarakstu sagatavojusi Eduarda Smiļģa Teātra muzeja pētniece Rita Rotkale.

Attēli:

No Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma

No Latvijas Nacionālās bibliotēkas (www.periodika.lv)

No Eduarda Smiļģa Teātra muzeja ekspozīcijas

CITI LEKCIJAS MATERIĀLI

Munča teātris

Scenogrāfa Jāņa Munča skices, kas atdzīvināja Smiļģa izrādes

Tāds raksturs dzimst pa simts gadiem

Mīlēts, apbrīnots, reizēm nīsts un nesaprasts. Eduards Smiļģis laikabiedru atmiņās

Dailes tandēms

Smiļģa līdzgaitnieki – konsultanti, kas palīdzēja radīt viņa teātri