Rīgas “Bahs” Mītels

Viens no Johana Sebastiāna Baha pēdējiem skolniekiem –
komponists, Sv. Pētera baznīcas ērģelnieks Johans Gotfrīds Mītels
(1728–1788).

Attēls no: Johann Gottfried Müthel: ein Lebensbild zum 200. Todesjahr 1988. Helmut Scheunchen, 1988. Latvijas Nacionālā bibliotēka.

Attēls no: Johann Gottfried Müthel: ein Lebensbild zum 200. Todesjahr 1988. Helmut Scheunchen, 1988. Latvijas Nacionālā bibliotēka.

“Komponists un taustiņinstrumentu spēles supervirtuozs Johans Gotfrīds Mītels (1728–1788) ir viens no spilgtākajiem pārstāvjiem vāciskajā mūzikas kultūrā, kas dominēja Latvijas teritorijā pirms nacionālās profesionālās mūzikas vides veidošanās 19. gadsimta otrajā pusē. Mītels ir 18. gadsimta vidū dzimušā tā sauktā jūtīgā jeb sentimentālā stila (empfindsamer Stil) pārstāvis. Nosauktais stils (nereti identificēts arī kā Sturm und Drang virziena izpausme mūzikā) – tā ir vācu komponistu reakcija pret baroka afektu teorijas izvirzītajiem visai mehāniskajiem jūtu paušanas principiem. Starp baroku un klasicismu mītošo empfindsamer Stil raksturo spējas noskaņu maiņas un tieksme pēc nemākslotām, nesagudrotām jūtām. Ikkatra Mītela mūzikas takts nudien atspoguļo šim virzienam raksturīgo vēlmi liesmot, žilbināt, pārsteigt ar negaidītām harmonijām, skaļuma un klusuma kontrastiem, gandrīz neiespējamu virtuozitāti un absolūtu neprognozējamību.”

Orests Silabriedis, mūzikas apskatnieks, LNSO un žurnāla “Mūzikas Saule” galvenais redaktors, Latvijas Radio 3 “Klasika” programmu vadītājs.

Attēls no: http://indianapublicmedia.org/harmonia/bachs-student/

“Rīgā šis kapelmeistars, ērģelnieks un komponists pavadījis visu radošo mūžu (1753–1788), te komponēti gandrīz visi viņa sacerējumi, kuru pāri par 30 radošās darbības gados nav ļoti daudz, bet arī ne tik maz: 6 koncerti klavierēm/čembalo un stīgu orķestrim var tikt uzskatīti par galveno žanru J.G. Mītela daiļradē, bez tam – Koncerts diviem fagotiem ar orķestri, instrumentālā kamermūzika (polonēzes, Sonāte flautai), 5 kompozīcijas ērģelēm un daži “Tehniskie vingrinājumi”, 44 menueti un marši mūzikas mīļotājiem, 9 klaviersonātes, divi ariozo ar 12 variācijām, divi dueti divām klavierēm; no vokālās mūzikas: 45 “Dziesmas un odas” balsij ar klavierēm (klavesīnu, čembalo), viena kantāte un viena četrbalsīga dzīru dziesma.”

“... daža lieta, ko labā omā un gaišā stundā esmu uzmetis, ir tikai pamats un gaida uz laimīgāku gara dispozīciju, lai tiktu tālāk veidota, jo es nelabprāt strādāju, kad uz to nenesas prāts. Šī īsti labvēlīgā noskaņa darbam manī uzrodas reti.”

J.G. Mītels par radošo procesu.

Sv. Pētera baznīcas iekšskats. 1840. g. darinātais Gustava Lopenoves akvarelis. Rīgas Sv. Pētera baznīcas būvvēsture. Senatne un Māksla, Nr. 3 (01.08.1939). Latvijas Nacionālā bibliotēka.

“.. jāiedomājas kalsns vīrs bez Baha, Hendeļa vai pat Mocarta ģīmetnēs pierastās parūkas. Mītels tomēr nav nedz kautrai vientulībai un savrupībai atbilstošā pelēcībā, nedz pieticībā ģērbies; gluži tāpat kā daudzi mākslinieki un aktieri tajā laikā, mūziķis valkā dažādas krāsainas vestes, pieskaņotas tādas pašas krāsas biksēm, teiksim – jūraszaļā, baltā, gaišpelēkā, melnā, sarkanā vai kanēļkrāsā; vestes mēdz būt izšūtas ar zeltītiem vai sudraba diegiem. Un mētelis arī var būt sarkans, mūsu mūziķim tādi bijuši pat divi! (..) Mītela īpašumā ir bezgaldaudz baltu zeķu pāru: zīda un vilnas, jaunas un vecas, bet – baltas. (..) Lornete un trīs pāri briļļu, jādomā, noderējuši,  vismaz notis rakstot, – dažkārt tik sīkas kā smalkākais ornaments tās redz Mītela manuskriptos.”

“Atmiņās minēts: īpatnais, izcilais pianists publikai spēlējis vienīgi ziemā, kad sasnidzis dziļš sniegs un ratu rīboņa netraucē spēli.”

No aktiera, rakstnieka un Rīgas Pilsētas teātra pirmā direktora Johana Kristiāna Brandesa atmiņām par Mīteli.

Latvijas Nacionālā bibliotēka.

“Uzvilksim koši ģērbtajam mūziķim pirkstā viņa briljanta gredzenu, iedomāsimies viņu apmēram 25–30 gadu vecumā, kad smalks un gudrs, nedaudz melanholisks un kautrs, tomēr iekšēji pašapzinīgs kapelmeistars Mītels muzicēja Oto fon Fitinghofa koncertos vai mājas viesībās!” 

1793. g. pēc pilsētas būvmeistara Haberlanda meta darinātā Rīgas Pētera baznīcas kancele. Rīgas Sv. Pētera baznīcas būvvēsture. Senatne un Māksla, Nr. 3 (01.08.1939). Latvijas Nacionālā bibliotēka.

“Vienprātīga laikabiedru liecība: Mītels pats bija izcils taustiņinstrumentu virtuozs, kas dažkārt apzīmēts pat par oriģinālģēniju, un tas jau ir šīs sarežģītības pamats. Oriģināls, grūti pārspējams viņš bijis ne vien kā atskaņotājmākslinieks, bet tikpat lielā mērā arī kā komponists.”

“Literatūrā minēts, ka Mītela spēli un mūziku cienījuši ne vien laikabiedri mūziķi un mecenāts Fitinghofs, bet arī apmēram piecus gadus Rīgā darbojies kultūras filozofs, teologs un dzejnieks Johans Gotfrīds Herders. Vēstulēs no Rīgas Herders min, ka koncerti viņu ļoti iepriecina, bet Mītels šeit ir Herdera lielākā muzikālā autoritāte. (..) Vācu pētniece Regula Rapa, kas Mītela koncertiem veltījusi savu disertāciju, uzskata, ka J.G. Mītelu savukārt varbūt ietekmējušas J.G. Herdera vēlākos gados publicētās domas un idejas ģēnija teorijas sakarā; ģēnija apceres 18.gadsimtā bija viena no filozofu un kultūras apcerētāju bieži skartajām tēmām.”

“Savu ar Kristus Pestītāja asinīm dārgi izpirkto dvēseli es nododu mana Dieva žēlastībai un apzinos, ka Lielās Augšāmcelšanās dienā tā atkal savienosies ar miesu un tiks pacelta mūžīgā godībā. Līdz tam brīdim es nododu savu miesu klusam zemes mieram un vēlos, lai tā pēc manas aiziešanas saskaņā ar kristīgiem paradumiem bez jebkādas ārišķīgas greznības tiktu aiznesta uz miera vietu.”

No J.G. Mītela testamenta, rakstīta 1783. g. vasarā.

“Johana Gotfrīda Mītela dzīve un daiļrade Eiropas senās mūzikas pētnieku un praktiķu aprindās ir Rīgas pirmsklasicisma laika mūzikas vizītkarte. Mītela vārds pamazām atdzimst arī Latvijas koncertu afišās un mūzikas interesentu apziņā. Pēc Šveicē dzīvojošu latvju jauniešu ierosinājuma 2006. gada 17. augustā Rīgas Sv. Pētera baznīcā atklāja Mītelam veltītu piemiņas plāksni, kuras autors ir tēlnieks Kārlis Alainis.”

Orests Silabriedis, mūzikas apskatnieks, LNSO un žurnāla “Mūzikas Saule” galvenais redaktors, Latvijas Radio 3 “Klasika” programmu vadītājs.

Avoti:

Zane Gailīte. Par Rīgas mūziku un kumēdiņu spēli. Pētergailis, 2003.

Jana Kuzmenkova. No Baha līdz Rīgai. Mūzikas Saule, 2014 (Nr. 2).

http://kulturaskanons.lv/

Attēli:

Johann Gottfried Müthel: Ein Lebensbild zum 200. Todesjahr 1988/Helmut Scheunchen. Esslingen, H. Scheunchen, 1988. Latvijas Nacionālā bibliotēka.

Rīgas Sv. Pētera baznīcas būvvēsture. Senatne un Māksla, Nr. 3 (01.08.1939).

Nošu attēli no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma un no čellistes Ilzes Grudules (“Kesselberg Ensemble”) privātkolekcijas.

CITI LEKCIJAS MATERIĀLI

Vārdu rēbuss

Atmini mīklu par kāda pasaulē ļoti slavena komponista pirmo tikšanos ar Krievijas impērijas strauji augošo ostas pilsētu – Rīgu.

18 latviešu mūzikas paraugi

Ganu sauciens no Ēveles, Mītels no Pētera baznīcas, Jānis Mediņš pirmajā latviešu operā – ieskats latviešu mūzikas vēsturē Oresta Silabrieža izlasē.

Emīls Dārziņš – mūzikas kritiķis

Fragmenti no komponista Emīla Dārziņa (1875–1910) recenzijās rakstītā par mūziku, mūziķiem, latviešiem, Rīgu.