Erudīcijas tests – cik labi tu viņus pazīsti?

10 jautājumi par un ap literatūras klasiķiem.

Pirmais rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa publicētais stāsts bija lasāms:

Vācu. Stāsts “Wiedergefunden. Weihnachts-Skitzze” (“Atkalatrastā. Ziemassvētku skice”) tika publicēts 1882. gadā Rīgas vācu laikrakstā “Zeitung für Stadt und Land” feļetona pielikumā.

Avots: Anna Kuzina. Blaumanis tuvplānā. Madris, 2013

Dzejniece Aspazija pati sevi ir izmantojusi kā prototipu lugā:

“Vaidelote”. Aspazija par lugu Vaidelote: “Galvenā personā Mirdzā esmu tēlojusi pati sevi. Mirdza ir reizē eņģelis, velns un cilvēks.”

Avots: Mana dzīve. Autobiogrāfija. Kopoti raksti. Liesma, 1988.

Rakstnieki un dzejnieki mēdz izmantot pseidonīmus. Divus no tiem – Puliers un Grāvracis – izmantoja:

Minētos pseidonīmus izmantoja rakstnieks Rūdolfs Blaumanis. Arī Kārlim Skalbem bija savi pseidonīmi – Austris kā dzejniekam un Kalēju Kārlis kā stāstu rakstniekam.

Avots: Dzejnieks, K. Skalbes draugs Kārlis Krūza. Kārlis Skalbe. Mūža raksti. Elpa, 2001.

Lugu “Dzīvas un nedzīvas puķes” (1915) rakstnieks Jānis Jaunsudrabiņš sacerējis pēc derībām, ka pabeigs šo darbu trīs dienu laikā. Kā balvu par to viņš saņēma:

Krējumu. Rakstnieks intervijā izdevumam “Teātra Vēstnesis” atstāsta šādu gadījumu: “Mana sieva reiz man saka: “Kāpēc tu it nekā vairs neraksti!” “Puķes” man bij gan uzsāktas, bet gulēja uz vietas. “Ja saņemšos, uzrakstīšu lugu jau līdz svētdienai,” – es saku. “Līdz tam nu gan nekas neiznāks. Ja gribi, saderēsim uz 2 stopi krējuma.” Man krējums labi smeķē, un kādās trīs dienās to nopelnīju. Ja nebūtu saderējis, diezin vai būtu uzrakstījis.”

Avots: Kārlis Freinbergs. Saruna ar Jaunsudrabiņu. Teātra Vēstnesis, 1921.

Dramaturģijā Aspazija debitēja ar lugu … Luga sarakstīta 1887. gadā, Aspazija ar to piedalījās Rīgas Latviešu biedrības teātra komisijas izsludinātā konkursā.

1887. gadā Aspazija sarakstīja lugu “Atriebēja”. 1888. gada 21. aprīlī laikrakstā “Baltijas Vēstnesis” tika publicēts lugu konkursa rezultāts: “Pēc satura bagātības viņa [“Atriebēja”] ieņem pirmo vietu. Karakteri viscaur dabiski un labi tēloti, skati pilni efektu, aizgrābjoši. Valoda ļoti laba, samērīga nopietnam saturam. Fabula ņemta iz dzimtbūšanas laikiem, kur muižu īpašniekiem bij neierobežota vara apieties ar saviem zemniekiem pēc patikšanas.”

Avots: Aspazija. Kopoti raksti. Liesma, 1986.

Šis romāns vēsta par jauna latviešu sociālā slāņa – pilsētnieku – tapšanu un attīstību 19. gs. otrajā pusē. Romāna pirmā daļa tapusi pēc 1905. gada revolūcijas, tas publicēts laikrakstā “Jaunā Dienas Lapa” 1910. un 1911. gadā. Šī romāna nosaukums ir:

“Rīga”. Pirmā romāna daļa (“Patrioti”) rakstīta drīz pēc 1905. gada un publicēta “Jaunajā Dienas Lapā” 1910. un 1911. gadā. “Patrioti” stāsta par to latviešu paaudzi, kas 19. gs. sešdesmitajos gados atstāja laukus un devās labākas dzīves meklējumos uz Rīgu.

Avots: Milda Kalve. Augusts Deglavs. Rīga. Zvaigzne, 1983.

Pirmais rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa stāstu krājums ir izdots:

Igauņu valodā. Pirms stāstu krājuma “Pie skala uguns” (1893. g.) iznākšanas latviešu valodā Rūdolfa Blaumaņa stāsti tika izdoti igauņu valodā. 1892. g. R. Blaumaņa darbabiedrs laikraksta “Zeitung für Stadt und Land” redakcijā Eduards Vilde izdeva R. Blaumaņa stāstu krājumu “Olest katuse all” (“Zem salmu jumta”). Krājumā ievietoti stāsti “Raudupiete”, “Nauda zeķēs”, “Pērkoņa negaiss”.

Avots: Ieva Kalniņa. R. Blaumanis. Kopoti raksti. Cīrulis, 1993

A. Puškina “Boriss Godunovs”, Gētes “Ifigenija”, Lesinga “Nātans Gudrais”, Šekspīra “Karalis Līrs”, Šillera “Vilhelms Tells”, Hauptmaņa “Nogrimušais zvans” un citi pasaules literatūras klasiķu darbi latviešu valodā tika tulkoti 19. un 20. gs. mijā. Kurš latviešu literāts tulkoja šos darbus?

Rainis. Visintensīvāk Rainis bija nodevies dramaturģijas klasikas tulkojumiem trimdas gados Pleskavā (1898–1899) un Slobodskā (1899–1903). Rainis vairākkārt uzsvēris, ka tulkošana ir veicinājusi viņa valodas izjūtu un meistarību.

Avots: J. Raiņa tulkojumi. Pasaules dramaturģija. Zinātne, 1989.

Druvienā dzimušais Prēdeļu Jānis ir viens no latviešu literatūras klasiķiem, spilgts romantisma pārstāvis stāstos un dzejā. Trešo Vispārējo dziesmu svētku dalībnieks (1888. g.). Šī notikuma iespaidā sarakstīts tēlojums “Brauciens uz Dziesmu svētkiem”. Par kuru rakstnieku ir runa?

Par Jāni Poruku. “Var sacīt, ka tieši ar šiem Dziesmu svētkiem [1888. g.] sākas Prēdeļu Jāņa iziešana “lielajā pasaulē”. Tie ir Druvienas zēna pirmie soļi ārpus dzimtā novada, lauku puiša pirmais mēģinājums piespraust pie cepures pilsētas puķi.”

Avots: Valdemārs Ancītis. Jānis Poruks. Mājās un ceļā. Liesma, 1989.

Latviešu dzejnieks, kurš dzīves laikā nepieredzēja nevienu publicētu savas dzejas rindiņu. Sākotnēji viņa dzejoļi izplatījās tikai rokrakstos, bet grāmatā tika izdoti 1896. gadā – četrus gadus pēc dzejnieka nāves. Šis dzejnieks ir:

Eduards Veidenbaums savas dzīves laikā (1867–1892) neredzēja publicētu ne rindiņu no saviem apmēram simt oriģināldzejoļiem, kas 90. gadu pirmajā pusē izplatījās rokrakstos, bet grāmatā, cenzūras revidēti (sabiedriski asākie dzejoļi vispār netika publicēti), iznāca tikai 1896. gadā.

Avots: Viesturs Vecgrāvis. Latviešu literatūra no 1890.gada līdz 1905.gadam. Latviešu literatūras vēsture. LZA Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Zvaigzne ABC, 1998.

Rezultãts:

Tavas zināšanas par latviešu literatūras klasiķiem pagaidām ir visai ierobežotas. Bet! Tavā priekšā plešas milzīgi jaunu zināšanu lauki un jaunu atklājumu prieks.

Pirmie soļi latviešu literatūras izziņā ir sperti. Droši turpini šo ceļu un sagādā sev negaidītus pārsteigumus – tevi sagaida vēl daudz jauku brīžu!

Labs rezultāts! Pamati ir ielikti, iespējams, pārvarēti arī aizspriedumi par latviešu literatūras klasiku kā garlaicīgu un novecojušu lasāmvielu. Tā nav, un katra nākamā grāmata tev pierādīs pretējo.

Gandrīz teicami! Kad pusceļš ir pārvarēts, apstāties nevajadzētu. Iespējams, tev noderēs videolekcijā minētie darbi vai Vaidelotes grāmatplaukta izlasē iekļautie teksti, lai stāsts par latviešu literatūras pamatlicējiem būtu vēl pilnīgāks.

Teicami! Literatūras klasika tev ir labi pazīstama, un “Vaidelote” tevi aicina ieteikt šo materiālu arī citiem. Paldies!

CITI LEKCIJAS MATERIĀLI

Sveiks lai dzīvo!

Rakstnieki, dzejnieki, žurnālisti, mūziķi un politiķi sumina Jāni Akurateru viņa literārās darbības četrdesmitgadē.

Literatūras periodika gadsimtu mijā

Laikā, kad latviešu literatūra sāka strauji sazarot, veidojās pirmie literārie žurnāli – tos veidoja, tajos publicējās nākamie latviešu literatūras klasiķi.

Vaidelotes grāmatplaukts

Klasikas izlase – 30 laiku pārdzīvojuši teksti, latviešu literatūras “sakņotne”.

Latvieši ienāk Eiropas literatūrā

Kā 19. gs. nogalē tapa un attīstījās latviešu literatūras pamats, kas interesēja, satrauca tā laika rakstniekus – skaidrojam 18 klasiķu portretējumos.