Rīgai 700: Izstāde, kas mainīja pilsētu

Rīgas 700. jubilejas izstāde, kas atstāja iespaidu uz pilsētu vēl vairākus gadus.

Izstādes, kurās atrādīt jaunākos sasniegumus tehnoloģijās un ražošanā, 19. un 20. gadsimta mijā bija kļuvušas par populāru parādību Eiropā. Arī Rīgā jau vairākkārt tādas bija norisinājušās, tāpēc loģisks bija lēmums arī pilsētas 700. jubileju svinēt ar iespaidīgu tehnoloģiju, rūpniecības sasniegumu izrādīšanu pašā Rīgas sirdī - Esplanādē.  

Rīgas septiņsimtgades svinības bija pirmais šāda veida pasākums, jo ne 500., ne 600. pilsētas gadadienu nepavadīja svinības. Par izstādes vietu tika izraudzīta Esplanāde, kur 1901. gadā vēl nebija uzbūvēta ne tagadējā Mākslas muzeja ēka, ne Biržas komercskola (tagadējā Mākslas akadēmija). Gatavošanās vērienīgajam pasākumam sākās jau 1899. gadā. Izstādes projektu izstrādāja arhitekts Maksis Šervinskis kopā ar arhitektu Alfrēdu Ašenkampfu. 

Tolaik putekļainajā Esplanādē uzcēla ap 40 ēku un paviljonu, kuros izrādīja Baltijas rūpniecības un amatniecības sasniegumus 15 dažādās nozarēs. Tika piešķirtas arī 548 godalgas, kuras saņēmēji vēlāk plaši izrādīja kā augstas kvalitātes apliecinājumu. Kopumā Rīgas jubilejas izstādi apmeklēja 366 942 apmeklētāji, to vidū augstākās Krievijas impērijas amatpersonas un lielāko laikrakstu pārstāvji.

Izstādes nolūkiem Esplanādē izbūvēja ap 50 ēku, tai skaitā lielo un mazo Rūpniecības halli, Celtniecības halli, lielo un mazo Mašīnbūves halli, Dārzniecības halli, vairākus restorānus, strūklakas, estrādi un citas celtnes. Ražotāji un rūpnieki savu produkciju varēja izvietot stendos kādā no hallēm vai arī pasūtīt individuālus paviljonus. Bez lielajām ekspozīciju hallēm Esplanādē uzcēla 26 šādus paviljonus.

Starp Esplanādi un Strēlnieku parku uzbūvēja koka gājēju tiltu, kas veda pāri Nikolaja (tagad – Kr. Valdemāra) ielai uz “Seno Rīgu” –  viduslaiku Vecrīgas modeli ar mazām ieliņām, veikaliem, kafejnīcām, kas atradās aptuveni tur, kur šobrīd slejas Kongresu nams. Tās centrā atradās “Rātslaukums” kā tas varēja izskatīties līdz 1749.gadam. Vairāku ēku apakšstāvos atradās krodziņi vai veikaliņi. ”Vecrīgā” notika arī teatralizēti uzvedumi, kuros piedalījās rīdzinieki 18.gs atbilstošos apģērbos.

Publicists Jānis Asars par pārmaiņām, ko Rīgā radīja jubilejas izstāde, rakstīja: „Ja kāds pēc pāra gadu prombūšanas no Rīgas un vispār no lielpilsētām tagad atkal kādā jaukā dienā soļotu pa viņas bulvāriem, apskatītu glaunās publikas apģērbus, jauncelto namu fasādes, izliktās preces tirgotavu logos: rotaslietas, mēbeles, tapetes, stikla priekšmetus un visādus traukus, grāmatu vākus, skatu pastkartes, plakātus un vispār visādus drukas darbus reklāmas nolūkiem. Visi izgreznojumi pie šīm lietām, sākot no vienkārša avīžu sludinājuma līdz izstāžu namam, ir, bez šaubām, citādi, izteic citādu raksturu un garšu nekā agrāk parastie. Un ka šī garša, kura Rīgā tikusi pie vārda īpaši ar 1901. g. jubilejas izstādi, ir tiešām kas jauns, to atzīst arī plašāka publika, kura tai nolūkā labprāt lieto tādus vārdus kā „jaunais stils”, „moderns”, „secesija" u. c. Tik vēl jāuzsver, ka šīs pārmaiņas un jauninājumi ieviesušies brīnumātrā laikā. Pēdējo trīs četru gadu laikā šai ziņā notikušas lielākas pārgrozības nekā agrāk pa daudziem gadu desmitiem.”

Avoti:

Caune, A., Rīgas Klusais centrs pirms 100 gadiem, Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga, 2005.
Asars, J., Kopoto rakstu 1.sējuma 3.burtnīca, 1910

Attēli:

Die Rigaer Jubiläums-Ausstellung 1901 in Bild und Wort: ein Erinnerungsbuch /hrsg. von M. Scherwinsky, Director der Gewerbeschule des Rigaer Gewerbevereins

CITI LEKCIJAS MATERIĀLI

Kā gadsimtu mijā iekārtoja modernu dzīvokli?

Populāro mājsaimniecības grāmatu autores Hermīnes Zālītes (Minjonas) ieteikumi glītai un modernai mājsaimniecībai.

Neuzceltā Rīga

Rīgai strauji augot, netrūka arī dažādu ideju un plānu, kuri tā arī netika realizēti.

Rīgas arhitektūras meistari

Rīgā darbojušies daudzi arhitekti, taču daži atstājuši īpašu nospiedumu pilsētas ainavā.

Atpazīsti meistarus!

Vai zini, kas projektējis ievērojamas ēkas Rīgā?