Neuzceltā Rīga

Rīgai strauji augot, netrūka arī dažādu ideju un plānu, kuri tā arī netika realizēti.  

Jaunais rātsnams

1898. gadā tika nolemts būvēt jaunu rātsnamu, kura pamatakmeni paredzēja ielikt pilsētas 700 gadu jubilejas svinībās 1901. gadā. Pašvaldība izsludināja konkursu jaunai ēkai Vecrīgā – vietā, kur šobrīd atrodas Jēkaba kazarmas, starp Torņa ielu un Basteja bulvāri. Informācija par konkursu bija lasāma Rīgas, Maskavas un Pēterburgas avīzēs, kas piesaistīja kopumā 24 priekšlikumus no dažādām valstīm, tostarp tagadējām Somijas, Vācijas, Polijas, Šveices teritorijām. 

Vietējo arhitektu vidū augstāko godalgu ieguva Augusts Reinbergs (kurš projektējis arī tagadējo Nacionālā teātra, kā arī Latvijas Bankas ēku). Pirmo vietu ieguva arhitektu grupa no Somijas, kuras projektēto ēku žūrija atzinusi par “atbilstošu visām prasībām”.

Nav īsti skaidrs, kāpēc šis projekts palika neīstenots. Viena no iespējām – izvēlētās vietas neatbilstība tik masīvai ēkai, kas izmēra ziņā divas reizes pārsniegtu tagadējā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēku. 

Jaunais Rātsnams: Jahrbuch der bildenden Kunst in den Ostseeprovinzen, 1907

Trešais Rīgas pilsētas teātris (Latviešu teātris)

20. gadsimta sākumā Rīgā vācu kopienai bija Pirmais Rīgas teātris (tagadējā Nacionālā opera), savukārt krievu kopienai – Otrais Rīgas pilsētas teātris (tagadējais Nacionālais teātris). Tomēr latviešu teātra trupas joprojām darbojās pagaidu ēkās. Tam bija jāmainās līdz ar Trešā Rīgas pilsētas teātra būvi, kas būtu līdz šim lielākā teātra ēka Rīgā ar skatītāju zāli 1700 cilvēkiem, tostarp bija paredzētas arī 200 stāvvietas. Vieta tam bija nolūkota Aspazijas bulvāra un 13. janvāra ielas krustojumā. 

Jau konkursa laikā žūrija norādīja uz neveiksmīgi izvēlēto vietu, kas nav paredzēta tik lielai ēkai, turklāt vakara stundās pirms izrādēm veidotos satiksmes sastrēgumi. Kaut arī par uzvarētāju izvēlēja Makša fon Osmidofa eklektisma stilā veidoto projektu, ēkas celtniecībai svītru pārvilka Pirmais pasaules karš. 

Trešais Rīgas pilsētas teātris. Jahrbuch der bildenden Kunst in den Ostseeprovinzen, 1911

Rīgas Latviešu biedrības muzejs

Pēc 1896. gada etnogrāfiskās izstādes bija saglabājusies liela latviešu etnogrāfisko priekšmetu kolekcija, kurai nebija atbilstošas mājvietas. Tāpēc 1912. gadā notika Rīgas Latviešu biedrības muzeja ēkas projektu konkurss. Namam bija izraudzīta vieta Kronvalda bulvārī aiz tagadējā Nacionālā teātra. 

Kaut arī par projekta uzvarētājiem kļuva baltvācu arhitekti Edgars Hartmanis un Viktors Unferhau, nākamajā gadā ēkas projektēšana tika uzticēta Eiženam Laubem. Viņa veidotais projekts tika saskaņots 1913. gada novembrī, kad būvsezona bija beigusies, tāpēc bija jāatliek uz nākamo gadu. Tā kā 1914. gadā sākās karš, šo ēku tā arī nekad neuzbūvēja. 

Rīgas Latviešu biedrības muzejs: Jahrbuch der bildenden Kunst in den Ostseeprovinzen, 1912

Avoti:

J. Lejnieks. Rīga, kuras nav. Rīga, Zinātne, 1998.

Attēli:

Jahrbuch der bildenden Kunst in den Ostseeprovinzen, 1907, 1911, 1912, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas nodaļas krājums

CITI LEKCIJAS MATERIĀLI

Kā gadsimtu mijā iekārtoja modernu dzīvokli?

Populāro mājsaimniecības grāmatu autores Hermīnes Zālītes (Minjonas) ieteikumi glītai un modernai mājsaimniecībai.

Izstāde, kas mainīja pilsētu

Rīgas 700. jubilejas izstāde, kas atstāja iespaidu uz pilsētu vēl vairākus gadus.

Rīgas arhitektūras meistari

Rīgā darbojušies daudzi arhitekti, taču daži atstājuši īpašu nospiedumu pilsētas ainavā.

Atpazīsti meistarus!

Vai zini, kas projektējis ievērojamas ēkas Rīgā?