Otto Ozols: Latviskās tuvredzības pazudinošie korķi
Foto: Privātais arhīvs

Šis nav stāsts par vīzdegunīgo "mēs taču jūs brīdinājām", "es taču teicu" un tamlīdzīgi. Tāda attieksme nevienam nepalīdz un nepalīdz atrast problēmas sakni. Svarīgi ir spēt atrast atbildi uz jautājumu, kāpēc Latvijas politiskā vide valsti pazudinošus, stratēģiskos apdraudējumus pamana vēlu un dažreiz – pārāk vēlu? Runa par vairākiem – tādiem par kuriem gadiem ir daudz runāts, rakstīts un skaļi brīdināts. Tomēr aktīva un izlēmīga rīcība nav sekojusi, dažos gadījumos pat aktīvi bremzēta.

Tikko publicēts Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) pētījums "ĀIPL sentimenta indekss 2015-2016", kurā ietverts ārvalstu investoru vērtējums par Latvijas investīciju klimatu. (1) Tajā secināts, ka pēdējo 12 mēnešu laikā lielākā daļa ārvalstu investoru Latvijā saskata niecīgus investīciju vides uzlabojumus. Tajā zemāko vērtējumu saņēmis demogrāfijas jautājums. (2) Tātad arī investori norāda, ka Latvijas valsts demogrāfijas jautājumu risināšanai nav veltījusi pietiekamu uzmanību, kas radījusi pamatīgas problēmas ekonomiskajai stabilitātei un nākotnes izredzēm. Runa ir par darbaspēka gaidāmo trūkumu, strauju sabiedrības novecošanu un draudiem, ka būs strauji jāpaaugstina nodokļus, lai kompensētu nodokļu maksātāju deficītu.

Cerīgas ziņas ir tās, ka Latvijas valdība nākošā gada budžetā beidzot demogrāfijai ir paredzējusi salīdzinoši lielākas investīcijas nekā iepriekš. 2017. gada budžetā šiem jautājumiem ir paredzēti apmēram 20 miljoni eiro. Šoreiz tas noticis bez postošiem savstarpējiem ultimātiem. Diemžēl šī atskārsme un rīcība ir nākusi novēloti – demogrāfijai ir ļoti liela inerce un gadiem ilgi ielaistās problēmas nevar atrisināt vienā vai pāris gados. Piedevām minētie 20 miljoni joprojām ir niecīgs skaitlis salīdzinājumā ar kaimiņvalstu investīcijām demogrāfijā. Milzīgās ekonomiskās emigrācijas un zemās dzimstības dēļ Latvija jau ir zaudējusi apmēram pusmiljonu iedzīvotāju. Pēdējos divdesmit gados mirušo skaits jaundzimušo skaitu pārsniedzis par apmēram 270 tūkstošiem, bet no valsts aizceļojuši vismaz tikpat daudz. Nomācošā daudzumā tieši jaunie cilvēki.

Šobrīd tiek uzmanīgi runāts par nelielu dzimstības pieaugumu, bet runa ir par pāris simtiem gadā, kas diemžēl nekādi nekompensē iepriekšminētos zaudējumus. Mirušo skaits jaundzimušo skaitu tik un tā pārsniedz par vairākiem tūkstošiem gadā. Tā tas diemžēl būs arī 2016. gadā. Runa nav tik daudz par kopējo iedzīvotāju skaitu valstī, cik par tā dēvēto vecumu struktūru: jaunie cilvēki – nākošie nodokļu maksātāji – pret vecākiem cilvēkiem – nākošajiem pensionāriem. Šajā ziņā Latvijas iedzīvotāju vecuma struktūra izskatās dramatiska, un tas, protams, investoriem nav palicis nepamanīts.

Neatkārtošos – par šo problēmu gadiem ilgi ir daudz rakstīts un runāts. Tomēr pamata jautājums ir cits – kāpēc šis nācijai, valstij tik eksistenciālais jautājums ir tik ilgi ignorēts? Būtu nepatiesi apgalvot, ka neviens politiķis vai politiskais spēks nav par to cīnījies, tomēr vienmēr atradušies ļoti augsta līmeņa politiķi, kuri nav spējuši novērtēt šos draudus un klaji ignorējuši tos. Tai skaitā tie, kuri skaļi runājuši par investīciju klimatu, ekonomisko stabilitāti. Tagad paši investori viņiem netieši ir atbildējuši - tā ir bijusi tuvredzīga rīcība, kas radījusi dziļas problēmas.

Apšaubāms būtu apgalvojums, ka šie politiķi un poliskā elite kopumā ir gribējuši ieriebt Latvijai, tās iedzīvotājiem, iedragāt investīciju klimatu un ekonomisko stabilitāti. Jāšaubās arī, ka tā ir kādu īstu vai iedomātu ārēju spēku rafinēta sazvērestība. Drīzāk ir runa par tuvredzību, augstprātīgu aprobežotību, stratēģiskā skatījuma hronisku trūkumu.

Diemžēl demogrāfijas atbalsta politikas trūkums nav vienīgais piemērs. Līdzīgi bija ar aizsardzības politiku. Tikai pēc Putina Krievijas uzbrukuma Ukrainai mūsu politiķi beidzot attapās, ka aizsardzības vajadzībām vajag investēt vismaz 2% no IKP. Kaut gan solīts tas bija jau pirms 12 gadiem. Atkal tas pats – ilgstoša stratēģiska apdraudējuma ignorēšana un rīcības trūkumus. Bail iedomāties, kas būtu noticis, ja Putins karstumā uzreiz pēc uzbrukuma Ukrainai būtu devies Latvijas virzienā.

Labā ziņa ir tā, ka beidzot kaut kas ir mainījies valdības attieksmē gan demogrāfijas, gan aizsardzības politikas jautājumos. Tomēr tas nedod atbildi uz tik svarīgo jautājumu – kāpēc tik vēlu? Kāpēc tik ilgstoši esam ignorējuši patiešām valsts nākotnei izšķirīgus apdraudējumus? Kur ir gudras rīcībpolitikas korķi?

Ir vēl viens tikpat milzīgs apdraudējums, kurš tāpat ir ilgstoši ignorēts. Šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka Latvijā cīņa pret korupciju ir pārvērsta par farsu un birokrātisku pornogrāfiju. Jūrmalas mērs Gatis Truksnis ar saviem atbalstītājiem ir staigājošs piemineklis tam. Te der atcerēties, ka tieši milzīgā sabiedrības noslāņošanās un vājprātīgā korupcija bija tā, kas pirms kāda laika detonēja Arābu pavasara nemierus un Maidanu Ukrainā. Cerams, ka Latvija tik tālu nenonāks. Tomēr sabiedrība var atbildēt ar īsti latvisku pragmatismu - nākošajās Saeimas vēlēšanās pašreizējās koalīcijas partijas var tikt pasūtītas uz vienu vietu. Un kas nāks viņu vietā? Nav šaubu, ka investori arī par to bažījas.

Un tomēr tā nav atbilde, kāpēc Latvijā valstiskā līmenī nespējam laicīgi pamanīt un rīkoties, lai novērstu stratēģiskus apdraudējumus?

Avoti:

1. LETA. "Investīciju aktivitāte Latvijā saglabājas zemā līmenī"
Pērn publiskotajā ĀIPL aptaujā tika secināts, ka ārvalstu investoru uzņēmējdarbības vides uztveres indeksā zemāko vērtējumu saņēmis demogrāfijas jautājums. Vērtējums indeksā tiek sniegts skalā no viens līdz pieci, kur viens ir ļoti zemas konkurētspējas novērtējums, bet pieci - ļoti augstas konkurētspējas novērtējums.

Indeksā demogrāfija novērtēta ar diviem punktiem, veselības aprūpe un sociālās aizsardzības kvalitāte novērtēta ar 2,6 punktiem, izglītības kvalitāte ar 2,8 punktiem, darbaspēka kvalitāte saņēmusi trīs punktus, pieprasījums pēc produktiem un pakalpojumiem - 3,1 punkts, pamata infrastruktūra - 3,2 punkti, uzņēmējdarbības likumdošanas kvalitāte - 3,2 punkti, attieksme pret ārvalstu investoriem - 3,2 punkti, darbaspēka efektivitāte - 3,2 punkti.

2. Pilns ziņojums angļu valodā. "FICIL Sentiment Index 2016
The development of the investment climate in Latvia over the past 12 months: The viewpoints of foreign investors
" 12. lpp - "Demography, along with access to labor, was among the major areas of concern in 2015 with respect to the long-term sustainable economic development of foreign investors' businesses in Latvia. Unfortunately, the FICIL Sentiment Index 2016 shows that, according to foreign investors in Latvia, there has not been much progress with regard to tackling this issue. Namely, the vast majority of respondents stated that they feel like there have been no improvements or the situation is getting even worse. "

Sharing Options

Source

Tags

Gatis Truksnis Otto Ozols
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus