Tolaik Baltijas valstu bruņotie spēki tika uzskatīti par nepienācīgi apmācītu un apbruņotu cilvēku pūli, kura, turklāt, saglabājušies padomju laiku nelāgie ieradumi – "ģedovščina" un alkoholisms, kā arī skārušas jauno laiku vēsmas – nesakārtotība un korupcija. Tieši tāpēc tolaik bija aktuāls jautājums: kāpēc NATO organozācijai vajadzētu sniegt savas drošības garantijas šīm nemierīgajām un ne īpaši noderīgajām valstīm, raksta "The Economist".
Taču divus gadus pēc iestāšanās ES, atzīts izdevumā, Igaunijas Latvija un Lietuva rada pavisam citādu iespaidu, un apvainotās Krievijas satraukumi par Baltijas valstu iestāšanos ES izrādījušies pilnīgi lieki.
Bez pārmērīgiem izdevumiem (Lietuvā izvietotie četri ārvalstu iznīcinātāji) NATO ir daudz arī ieguvusi – Lietuvai ir labi apmācītas speciālo uzdevumu vienības, bet Igaunijai un Latvijai ir modernas radiolokācijas stacijas, kas ļauj sekot līdzi situācijai Krievijā un Baltkrievijā.
Vēl viens pluss ir labi karavīri un labvēlīga politika, kas šobrīd Eiropā ir retums, raksta "The Economist". "Tur ir daudz labāka kvalitāte, nekā pie mums," saka kāds rietumu padomnieks. "Viņiem ir ierindnieki ar augstāko izglītību un trīs valodu zināšanām." Izglītoti jauniesauktie ir bijuši ļoti noderīgi Balkānos un citās, attālākās vietās. Lielākā daļa NATO karavīru no Baltijas valstīm ir dienējuši Irākā un Afganistānā.
"Baltijas valstīm ir diezgan brīvi noteikumi spēku un līdzekļu izmantošanā, kas ļoti labi apvienojas ar stingru paškontroli," saka Igaunijas Starptautiskais aizsardzības jomas pētījumu centra direktors Kadri Līks.
Baltija var kļūt par piemēru citām valstīm, kā pārvērst uz izjukšanas sliekšņa esošu armiju par profesionāliem bruņotajiem spēkiem. Baltijas Kara koledžā Igaunijā kopā ar vietējiem karavīriem mācās arī pārstāvji no Ukrainas un Gruzijas.
Iespējams, tas nav nekas īpašs, salīdzinot ar Poliju, lielāko, jaunāko un noderīgāko NATO locekli, raksta "The Economist". Izdevumā atzīts, ka Baltijas valstīm ir jāmācas labāk izturēties pret saviem karavīriem, kā arī jāpalielina izdevumi aizsardzības jomai, tomēr to pašu varētu ieteikt arī lielākām un turīgākām NATO dalībvalstīm no Rietumeiropas.
Galvenā mācība, teikts izdevumā, ir Baltijas valstu aizsardzības sistēmas sakārtošanās pēc iestāšanās NATO, jo pretējā gadījumā situācija būtu tikai saasinājusies. "Ja Baltijas valstis nebūtu iestājušās NATO, tad tagad starp savas pozīcijas nostiprinājušo Krieviju un Baltijas valstīm turpinātos cīņa par ietekmi šajā reģionā," saka kāds novērotājs ar stāžu. "Tā kā Baltijas valstis ir NATO sastāvā, tad šis jautājums ir noņemts no dienaskārtības."
Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
