Krievvalodīgo iedzīvotāju integrēšana Igaunijas valstī ilgst jau 15 gadus, taču aizvien vairāk krieviski runājošo uzskata, ka 1940.gadā Igaunija pievienojās Padomju Savienībai brīvprātīgi, raksta "Postimees".
Neigauņu integrācijas fonda (FINE) vadītājs Tanels Metliks norāda, ka 2002.gadā veiktajā aptaujā 43% krievvalodīgo iedzīvotāju uzskatīja, ka Igaunija pievienojās Padomju Savienībai brīvprātīgi, taču 2005.gadā šādu cilvēku bija jau 56%. Tikai 7% aptaujāto krievu bija pārliecināti, ka Igaunija tika okupēta.

Pēc Metlika teiktā, šo tendenci var izskaidrot ar aizvien pieaugošo Krievijas propagandas spiedienu, jo Igaunijas krievvalodīgie iedzīvotāji lielākoties skatās Krievijas televīzijas staciju raidījumus.

Viņš uzskata, ka igauņu valodas mācīšana neigauņiem norit sekmīgi, jo aizvien vairāk krievu ģimnāziju absolventu iestājas augstākajās mācību iestādēs, taču daudz grūtāk ir tikt galā ar cilvēku mentalitāti. "Patlaban cīņa risinās par to, kas notiek cilvēku galvās. Ne igauņi, ne krievi nevar izlikties, ka ap mums nedzīvotu citas kopienas," viņš teica.

Igaunijas demogrāfijas lietu ministre Urve Palo pagājušajā nedēļā parlamentā teica, ka līdz šim integrācijas jautājumus risina ļoti šaurs personu loks - fonds un ministra kanceleja, tomēr integrāciju nevar vērtēt kā neveiksmīgu. "Aprīļa beigās uz ielām izgāja 1500 cilvēki, bet mums ir 400 000 neigauņu,'' viņa sacīja.

Metliks par riskantu uzskata to, ka krievu tautības cilvēku vidū ir tādi, kuri norobežojas no Igaunijas sabiedrības. "Tā ir visbīstamākā grupa, kas nevēro Igaunijas informācijas kanālus un būtībā dzīvo citā sfērā," sacīja Metliks. "Tikpat bīstama ir arī igauņu grupa, kura neatzīst citas kopienas."

Viņš uzskata, ka, atceroties nemieru naktis, sabiedriskajiem darbiniekiem un politiķiem jābūt uzmanīgākiem savos izteikumus, lai izvairītos no nevajadzīgiem apvainojumiem citām tautībām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!