Dārgumu meklētāji, kuru vārdi netiek atklāti, savā starpā sadalīs piešķirto summu, kas ir neliela bagātība Igaunijā, kur vidējā mēnešalga ir aptuveni 11 tūkstoši kronu (490 latu).
Arī atraduma vieta netiek atklāta, lai novērstu amatieru arheologu pieplūdumu tajā.
"Tas bija lielākais seno monētu atradums Igaunijā. Pēc ekspertu aprēķiniem, tā vērtība ir 1 021 979 kronas (45 887 latu), un saskaņā ar Igaunijas likumu puse no tās tiks samaksāta cilvēkiem, kuri to atrada," aģentūrai AFP norādīja Kultūras ministrijas pārstāve Ave Totsa-Erelta.
Lielāka daļa no monētām bija zviedru.
Pār Igauniju no 16.gadsimta 60. līdz 18.gadsimta 20.gadiem valdīja Zviedrija, pēc kara ar zviedriem varu pārņēma Krievija.
Atrasto monētu vidū bija divas ārkārtīgi retas monētas, kas kaltas Igaunijas austrumu pilsētā Narvā. Līdz šim atrasta tikai viena šāda monēta.
Atrastas arī monētas no Nīderlandes un Vācijas, kas saglabājušās no laika, kad Igaunija bija tirdzniecības centrs.
Visjaunākā monēta ir no 1708.gada, kas varētu liecināt par to, kāpēc tās noslēptas.
"Iespējams, ka iemesls, kādēļ šīs monētas apraktas, bija saistīts ar Krievijas armijas ieiešanu Sāremā 1710.gadā," teica Tallinas Universitātes numismāts Mauri Kiudso.
"Gadā, kad Krievijas armija okupēja Sāremā, bija arī mēra uzliesmojums. Tāpēc, iespējams, ka nauda aprakta bailēs no ārvalstu karavīriem, bet tad īpašnieks nomiris," piebilda Kiudso.
Igaunijas Sāremā salā pagājušā gada augustā, ar ekskavatoru veicot rakšanas darbus, tika atrasts aptuveni tūkstotis senu monētu. Sākotnēji rakšanas darbu veicējs zemē uzgājis vienu apsūbējušu monētu, tomēr turpinot izrakumus, zemē tika atrasta aprakta lāde pilna ar monētām. To kopējais svars ir aptuveni piecarpus kilogrami.
Daļa no monētām ir kaltas no sudraba, bet pārējās veidotas no citiem metāliem.
Atrastās monētas tiks nodotas vai nu Sāremā muzejam, vai arī Igaunijas Vēstures institūtam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
