To, ka Golovatovs atbrīvots, aģentūrai BNS sestdien apstiprināja Lietuvas Ārlietu ministrijā (ĀM).
Lietuvas ĀM izplatītajā paziņojumā teikts, ka Lietuvai neesot informācijas, kāpēc Austrija Golovatovu atbrīvojusi, savukārt kāds Lietuvas diplomāts, kurš vēlējās palikt anonīms, aģentūrai BNS teica, ka esot aizdomas, ka uz Austriju izdarījusi spiedienu Krievija.
Lietuvas ĀM informēja, ka Lietuvas ārlietu ministrs Audronis Ažubalis pirmdien uz ministriju izsaucis Austrijas vēstnieku Lietuvā, lai iesniegtu viņam protesta notu.
Krievijas ziņu aģentūrai "RIA-Novosti" Golovatovs teicis, ka atgriezies Maskavā jau piektdienas vakarā.
Jau ziņots, ka Golovatovu ceturtdien saskaņā ar Lietuvas izdotu Eiropas Savienības orderi aizturēja Austrijā. Lietuva gatavojās pieprasīt viņa izdošanu.
1949.gadā dzimušais Mihails Golovatovs, kurš 1991.gada 13.janvāra Viļņas notikumu laikā komandēja specvienības "Alfa" grupu. Vēlāk 1991.-1992.gadā Golovatovs komandēja visu specvienību "Alfa". 1997.-2002.gadā Golovatovs bija Krievijas Federālā drošības dienesta padomnieku komitejas priekšnieka vietnieks. Viņš nodarbojies arī ar biznesu.
1991.gada 13.janvāra lietā figurē vairāk nekā 23 aizdomās turamie, to vidū vairākums ir Krievijas pilsoņi un divi -Baltkrievijas pilsoņi.
Pagājušajā gadā Lietuvas Ģenerālprokuratūra pārkvalificēja 23 personām izvirzītās apsūdzības 1991.gada 13.janvārī izdarītajos noziegumos par apsūdzībām kara noziegumos. Tādā veidā Ģenerālprokuratūra panākusi, ka uz apsūdzētajiem vairs neattiecas lietas noilgums. Lietuva arī izsludinājusi aizdomās turamo meklēšanu Eiropas Savienībā, un viņu aizturēšanai izdoti ES orderi.
1991.gada 13.janvārī padomju vara mēģināja gāzt Lietuvas valdību, kas 1990.gada 11.martā bija pasludinājusi Lietuvas neatkarību no Padomju Savienības. Mēģinājumā ieņemt televīzijas torni un Lietuvas radio un televīzijas ēku Viļņā tika nogalināti 14 un ievainoti vairāk nekā 1000 cilvēku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
