Lietuvas prezidents Rolands Pakss iecēlis savas priekšvēlēšanu kampaņas dāsnāko sponsoru skandalozo uzņēmēju Juriju Borisovu, kuram ir atņemta Lietuvas pilsonība, par savu sabiedrisko padomnieku.
Par to, ka viņš būs prezidenta padomnieks, Borisovs paziņoja trešdien žurnālistiem Viļņā, un to apstiprināja Paksa preses sekretāre Jūrate Overliņģiene.

Borisovs analizēs sabiedriskos procesus un sniegs savas prognozes prezidentam.

"Darbā prezidenta administrācijā es būšu piektdien," sacīja Borisovs.

Borisovs žurnālistiem pastāstīja, ka prezidents viņu esot uzaicinājis uz sarunu. Pakss esot interesējies, kā veicas viņa helikopteru remonta kompānijai "Avia Baltika" un viņam personīgi.

"[Prezidents] uzdeva kaudzi jautājumu un gribēja uzzināt manu viedokli," sacīja Borisovs.

Viņš atteicās atbildēt, kad viņš iepriekš pēdējo reizi runājis ar prezidentu, norādot, ka šādas informācijas sniegšana būtu iejaukšanās Paksa personīgajā dzīvē.

Borisovs teica, ka solījis prezidentam sniegt padomus valsts attīstības jautājumos, sociālo problēmu risināšanā un ar integrāciju Eiropas Savienībā saistītos jautājumos.

Viņš sacīja, ka prezidenta piedāvājums viņam zināmā mērā bijis "pārsteigums".

Overliņģiene teica, ka Borisovs palīdzējis Paksam ar padomiem vēlēšanu kampaņas laikā, tāpēc prezidents uzskata, ka arī tagad Borisova padomi viņam būšot noderīgi.

Borisovs ir dzīvojis Lietuvā kopš 1962.gada ar pārtraukumiem. Viņš pirmoreiz ieguva Lietuvas pilsonību 1990.gadā, kad to varēja iegūt visi valsts pastāvīgie iedzīvotāji, bet atteicās no tās, lai varētu kļūt par Krievijas pilsoni. Pēc Krievijas pilsonības iegūšanas Borisovs lūdza viņam vēlreiz piešķirt Lietuvas pilsonību, kad Pakss februāra beigās stājās prezidenta amatā. Jaunais Lietuvas valsts vadītājs, neraugoties uz vairāku politiķu un preses negatīvu reakciju, piešķīra Borisovam Lietuvas pilsonību izņēmuma kārtā, turklāt tiesībsargājošajām institūcijām netika nosūtīts pieprasījums par pilsonības pretendentu.

Lēmums piešķirt pilsonību Borisovam tika motivēts ar to, ka viņš esot ziedojis labdarībai vairākus miljonus litu. Borisova kompānija "Avia Baltika" arī oficiāli piešķīra 1,2 miljonus litu (230 tūkstošus latu) Paksa vēlēšanu kampaņai.

Borisovs izskaidroja nepieciešamību iegūt Krievijas pilsonību ar to, ka tā ļautu viņam piederošajai helikopteru remonta rūpnīcai "Spark" Sanktpēterburgā piedalīties Krievijas federālajā aviācijas attīstības programmā.

Lietuvas Konstitucionālā tiesa pagājušā gada 30.decembrī pasludināja lēmumu, ka prezidenta Paksa dekrēts par Lietuvas pilsonības piešķiršanu ārpus kārtas helikopteru remonta uzņēmuma "Avia Baltika" vadītājam Borisovam ir pretrunā ar konstitūciju.

Lietuvas Valsts drošības departaments drīz pēc tam aicināja Iekšlietu ministrijas Migrācijas departamentu iekļaut Borisovu to ārzemnieku sarakstā, kuriem aizliegts iebraukt Lietuvā.

Lietuvā dzīvo Borisova sieva un bērni.

Iekšlietu ministrijas Migrācijas departaments ir atteicis Borisovam pastāvīgas uzturēšanās atļauju Lietuvā, kuru viņš lūdza pēc tam, kad viņam atņēma Lietuvas pilsonību. Tomēr Lietuvas Augstākā administratīvā tiesa ir likusi Migrācijas departamentam šo lēmumu pārskatīt, norādot, ka departaments nav ņēmis vērā visus faktorus.

Seima īpašā komisija savā parlamentam iesniegtajā ziņojumā konstatējusi, ka starp prezidentu Paksu un viņa priekšvēlēšanu kampaņas galveno sponsoru Borisovu ir tikusi noslēgta vienošanās, lai gan Pakss to noliedz.

"Pierādījumi un faktiskie apstākļi ļauj izdarīt secinājumu, ka vienošanās starp Lietuvas Republikas prezidentu un Juriju Borisovu, par kuru liecina Borisova datorā atrastie dokumenti, patiešām ir tikusi noslēgta," teikts komisijas secinājumos, kurus nolasīja Seimā.

Komisijas slēdzienā teikts, ka saskaņā ar 2002. gada jūnijā noslēgto vienošanos Pakss apņēmies iecelt Borisovu par prezidenta padomnieku, radīt labvēlīgus darbības apstākļus Borisova helikopteru remonta kompānijai "Avia Baltika", iznīcināt tās konkurentu - avioremonta kompāniju "Helisota", iecelt Borisova norādītu cilvēku Civilās aviācijas administrācijā, atdot vēlēšanu kampaņai piešķirto summu.

Savukārt Borisovs apņēmies piešķirt Paksam vienu miljonu 105 tūkstošus ASV dolāru (585 000 latu). Oficiāli Pakss deklarēja, ka kompānija "Avia Baltika" viņa priekšvēlēšanu kampaņai ir piešķīrusi 1,2 miljonus litu (236 000 latu).

Vēl pirms Paksa inaugurācijas Borisova datorā tika izstrādāts dokuments, kurā bija izklāstītas Borisova minimālās prasības, pēc kuru izpildes viņš piekristu "paiet malā" un nepiedalīties politikā. Borisovs pauda vēlmi tikt uzaicināts uz prezidenta inaugurāciju, iegūt valsts galvas sabiedriskā padomnieka statusu, kā arī saņemt ordeni saistībā ar kādiem svētkiem.

Paksam būtu "jāaizliek labu vārdu" par Borisovu, ja viņš tiktos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, jāspēlē tenisu ar Borisovu vismaz divreiz nedēļā, kopā ar ģimeni jāpavada brīvdienas Borisova villā vismaz reizi divos mēnešos un jāpiešķir Lietuvas pilsonība Borisovam un viņa miesassargam.

"Prezidenta rīcība liecina, ka Borisova prasības, kas ir minētas dokumentos, kuri atrasti Borisova datoros, un kuras bija apņēmies izpildīt Republikas prezidents, ir daļēji izpildītas, un iespējas īstenot pārējos Borisova izvirzītos noteikumus prezidents ir pārrunājis tieši vai arī ar [uzņēmēja] Aļģirda Drakša starpniecību," teikts komisijas secinājumos.

Komisija konstatēja, ka ar Krievijas sabiedrisko attiecību kompānijas "Almax" darbinieku Annas Zatonskas un Anatolija Potņina starpniecību Borisovs ir ietekmējis Paksa lēmumus un rīcību, un var ietekmēt prezidenta rīcību arī nākotnē.

Pakss arī ir licis saprast Borisovam, ka viņa telefonus noklausās VDD. Pagājušā gada 16. martā VDD ģenerāldirektors Mečis Laurinkus Paksam iesniedzis noklausīto telefonsarunu starp Borisovu un Zatonsku un Borisovu un Potņinu atšifrējumu, kas liecināja, ka Borisovs gatavojas publiskot Paksam nelabvēlīgu informāciju. 17.martā Pakss ticies ar Borisovu un sarunā viņam licis saprast, ka viņa sarunas noklausās, tādējādi atklājot operatīvās darbības noslēpumu, teikts komisijas ziņojumā.

"Borisova ietekmi uz prezidentu var pierādīt ar faktu, ka, zinot par Borisova draudiem viņam, Republikas prezidents viņam piešķīra Lietuvas pilsonību izņēmuma kārtā," norāda komisija, uzsverot, ka Pakss joprojām nav norobežojies no sava dāsnākā sponsora.

Pret Paksu ir sākts impīčmenta process. Prezidentu apsūdz par to, ka viņš ar savu rīcību radījis draudus Lietuvas nacionālajai drošībai, nav nodrošinājis valsts noslēpuma saglabāšanu, ir nelikumīgi ietekmējis ekonomisko subjektu darbību, nav nošķīris sabiedriskās un privātās intereses, ir traucējis valsts resoru funkcionēšanu, nolaidīgi pildījis savus pienākumus, radījis nosacījumus savu padomnieku dienesta stāvokļa ļaunprātīgai izmantošanai.

Pilsonības piešķiršana Borisovam un vienošanās ar viņu bija divi no faktoriem, lai Seims sāktu impīčmentu pret Paksu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!