Aptuveni piekto daļu no izmaksu summas varētu segt privātais investors, tomēr kontroli pār termināli, tāpat kā par citiem stratēģiskajiem infrastruktūras objektiem, būtu jāpatur valstij, piebildis enerģētikas ministrs Arvīds Sekmoks.
Šobrīd tiek apspriesti ļoti konkrēti jautājumi, kas saistīti ar teritoriju plānošanu un zemes pārņemšanu. Precīzāks būvdarbu grafiks tiks apstiprināts jūnija sākumā, norādījis Kubiļus.
Premjers apliecinājis, ka par investēšanas iespējām ieinteresējusies ASV kompānija "Cheniere Energy". "Tomēr visus darbus mēs sākam saviem spēkiem, tas ir, ar kompānijas "Klaipedos nafta", Klaipēdas Valsts jūras ostas, valdības un pašvaldības spēkiem," viņš sacījis, piebilzdams, ka lēmums par to, vai un kādā mērā piesaistīt privāto investoru, tiks pieņemts vēlākās projekta stadijās.
Kubiļus piekritis pagājušajā nedēļā izskanējušajiem prezidentes Daļas Grībauskaites pārmetumiem, ka termināļa būves jautājumi tiek risināti pārlieku lēni. Pēc premjera teiktā, šādam terminālim Lietuvā būtu bijis jādarbojas jau pirms desmit gadiem.
Kā izteicies Sekmoks, lai nodrošinātu konkurenci, terminālis saņems gāzi no vairākiem piegādātājiem, tostarp ASV, Norvēģijas un Kataras. Saskaņā ar pašreizējām gāzes cenām "Cheniere Energy" piegādātā gāze būtu 20-25% lētāka par to, kuru Lietuva šobrīd pērk no Krievijas koncerna "Gazprom".
"Termināļa jauda būs aptuveni divi miljardi kubikmetru gāzes gadā. Pašreizējais patēriņš ir aptuveni 2,5 miljardi, bet, tāpat kā termināļa projekta izmaksas, šo skaitli mēs minam ar zināmu kļūdas iespējamību," sacījis ministrs.
Pēc viņa sacītā, peldošā termināļa projekta izmaksas sastāv no trim daļām - kuģa un visu nepieciešamo tehnisko iekārtu iegādes un pārbūves, ostas padziļināšanas un piestātnes izbūves darbiem, kā arī cauruļvada vilkšanas no kuģa līdz maģistrālajam gāzesvadam.
Jau ziņots, ka termināļa un gāzes glabātavas būvei Lietuvā izraudzīta Klaipēdas jūras ostas akvatorijas dienviddaļa līdzās tā dēvētajai Cūkas muguras salai.
Šādu vietas izvēli jau iepriekš vairākkārt kritizējuši ornitologi un vides eksperti, jo salā ligzdo reti putni. Tomēr solīts termināli necelt bez ietekmes uz vidi novērtējuma un atbildīgo institūciju atļaujas.
Kā pastāstījis Klaipēdas ostas ģenerāldirektors Euģēnijs Ģentvils, pirmos darbus šobrīd apgrūtina tas, ka daļa teritorijas pieder ostas direkcijai un daļa - Klaipēdas pašvaldībai, bet tehnisko projektu izstrāde un reāli darbi varētu sākties, kad viss būs nonācis ostas rokās. Viņaprāt, tas varētu notikt jau šogad.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
