Foto: stock.xchng
Augošā roņu populācija Baltijas jūrā izraisījusi kādu nevēlamu efektu - Anisakis dzimtas nematožu skaita palielināšanos. Šos tārpus cilvēks var apēst kopā ar zivīm un tie var izraisīt vemšanu, caureju un stipras sāpes kuņģī, taču zvejniecības nozares pārstāvji izvēlas šo tēmu nepētīt un neakcentēt, vēsta portāls "The Local", atsaucoties uz dāņu izdevumu "Dagens Nyheter".

"Bažas par šo tēmu izraisa negatīvas sekas, kā arī to, ka cilvēki pārstās ēst zivis. Tādēļ mēs vēlamies iegūt vairāk informācijas par šo tēmu," klāstījis roņu pētnieks Svens Gunars Lunnerīds.

Ja Anisakis dzimtas nematodes iekļuvušas cilvēka organismā, simptomi pazūd apmēram divu nedēļu laikā, tomēr retos gadījumos spirālveida tārpi var no kuņģa nokļūt citās cilvēka ķermeņa daļās. Laikraksts kā piemēru min gadījumu, kad kāds amerikānis kādu laiku pēc suši baudīšanas atklājis savā kaklā tārpus: nematodes tur nokļuvušas no kuņģa pa barības vadu.

Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados Vācijā līdzīgi gadījumi, kad nematožu kāpuri nokļuva cilvēku organismā, izraisīja būtisku zivju patēriņa samazināšanos un patlaban varasiestādes ir nobažījušās, ka kaut kas līdzīgs varētu notikt arī Baltijas jūras reģionā, norādījis pētnieks.

Šogad Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī atļauts nozvejot vairāk nekā 67 000 tonnu reņģu, brētliņu un mencu. "Nav konkrētu pētījumu un atskaišu par šī tārpa izplatību Baltijas jūrā. Mani tas ieinteresēja un es izpētīju 2000 Baltijā nozvejotas zivis. Izrādījās, ka šis parazīts ir ļoti izplatīts," norādījis zinātnieks.

Saskaņā ar viņa teikto, šis fakts esot lieliski zināms arī atbildīgajiem dienestiem, kuri uzrauga zivju resursus, tomēr viņi oficiāli šo problēmu nepēta un negatavo atskaites. Pats Lunnerīds Baltijas jūrā sastopamo parazītu pētījis savā brīvajā laikā.

Nematodes jeb velteniskie tārpi - viens no lielākajiem dzīvnieku valsts tipiem ar vairāk, kā 80 000 sugām. Nematodes raksturo augsta organizācija, sugu daudzveidība un universālas pielāgošanās spējas. Nematodes dzīvo jūrās, saldūdeņos un augsnē. Tās parazitē cilvēku, dzīvnieku organismos un arī uz augiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit