Vairāki desmiti bruņotu čečenu kaujinieku trešdienas vakarā ieņēma teātra ēku Maskavā, šaujot gaisā un saņemot par ķīlniekiem vairāk nekā tūkstoti skatītāju zālē esošo cilvēku, ziņoja milicija un informācijas aģentūras.
Maskavas kultūras namā izrādes laikā sagrābj ķīlniekus

Uzbrucēji pieprasīja izbeigt karu Čečenijā un draudēja uzspridzināt ēku, ja drošības spēki mēģinātu to ieņemt. Teātra ēku, kas atrodas pilsētas dienvidaustrumos, ir aplenkuši smagi bruņoti karavīri un milicija.

Maskavas milicijas preses sekretārs informēja, ka 40 līdz 50 kaujinieku - gan vīrieši, gan sievietes - ielauzušies teātrī ap pulksten 21 (20 pēc Latvijas laika), kad teātrī notika mūzikla "Nord-Ost" izrāde, un saņēmuši par ķīlniekiem vairākus simtus cilvēku. Mūzikls "Nord-Ost" ir viena no populārākajām izrādēm Maskavā. Aktieri tika ieslēgti ģērbtuvēs.

Kāda ķīlniece paziņoja radiostacijai "Eho Moskvi", ka ķīlnieki ir saskaitīti un viņu ir vairāk nekā tūkstotis. Viņa arī noliedza milicijas ziņu, ka ir atbrīvoti 150 cilvēki, un paziņoja, ka ir atbrīvots daudz mazāks skaits cilvēku. "Viņi ir atbrīvojuši tikai tos, kuriem bija atļauts aiziet pašā sākumā - bērnus, grūtnieces, ar diabētu slimu pusaudzi," sacīja kardioloģe Marija Škoļņikova.

Cits ķīlnieks paziņoja šai radiostacijai, ka kaujinieki ir mīnējuši visu ēkas perimetru ar spridzekļiem un rīkojas ļoti pašpārliecināti bez jebkādām histērijas pazīmēm. Viņš piebilda, ka kaujinieki pret ķīlniekiem izturas labi, "cik tas iespējams šādā situācijā".

Krievijas Valsts domes drošības komitejas pārstāvis paziņoja žurnālistiem, ka Krievijas spēka struktūras nesāks uzbrukumu, ja teroristi nesāks nogalināt ķīlniekus. Spēka struktūru štābs atrodas netālu no teātra ēkas un tā sastāvā ir arī Maskavas mērs Jurijs Lužkovs un Krievijas prezidenta palīgs Sergejs Jastržembskis.

Starp ķīlniekiem esošs "Eho Moskvi" korespondents ziņoja, ka kaujinieki atklājuši uguni pa sānu durvīm, izraisot paniku ķīlniekos. "Mēs nesaprotam, kāpēc tas notiek. Ķīlnieku vidū ir panika, viņi lūdz nekādā gadījumā nesākt uzbrukumu," ziņoja korespondents.

Vācijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka starp ķīlniekiem ir trīs Vācijas pilsoņi. Lielbritānija informēja, ka starp ķīlniekiem ir arī vismaz trīs briti.

Atbildību par ķīlnieku sagrābšanu Maskavas teātrī uzņēmās čečenu separātisti, paziņojot par to savā interneta lapā kavkaz.org. Paziņojumā teikts, ka uzbrukumu vada Movsars Barajevs, kura radinieks čečenu komandieris Arbi Barajevs saskaņā ar Krievijas armijas ziņām pagājušajā gadā ticis nogalināts.

"Viņiem ir viena prasība: izbeigt karu un sākt krievu okupantu Čečenijā strauju izvešanu," bija teikts separātistu mājas lapā. "Ēka ir mīnēta un visi modžahedi ir mīnējušies. Viņi ir desantnieki pašnāvnieki. Viņi ieradušies nevis dzīvot, bet nomirt," paziņoja kavkaz.org.

Separātistu interneta lapa informēja, ka starp ķīlnieku ņēmējiem ir 40 sievietes - "čečenu cīnītāju atraitnes".

Aģentūras "Interfax" žurnālists no teātra iekšienes ziņoja, ka kaujinieki izmantojuši ķīlnieku mobilos telefonus, lai brīdinātu drošības spēkus nesākt uzbrukumu. Aculiecinieki stāstīja, ka ķīlnieku ņēmēji ir piestiprinājuši saviem ķermeņiem sprāgstvielas.

Ķīlnieku krīzes dēļ Krievijas prezidents Vladimirs Putins atcēla ceturtdien ieplānotās sarunas Berlīnē ar Vācijas kancleru Gerhardu Šrēderu un ceturtdien paredzēto vizīti Portugālē. Putins nakti uz ceturtdienu pavada Kremlī, paziņoja viņa preses sekretārs Aleksejs Gromovs.

ASV nosodīja šo čečenu kaujinieku uzbrukumu un paziņoja, ka ir gatavas palīdzēt Krievijai jebkurā piemērotā veidā.

Maskavas policijas preses sekretārs Valērijs Gribakins paziņoja, ka kaujinieki ir atbrīvojuši ap 150 ķīlniekus, to skaitā bērnus un ārzemniekus. Viena no ķīlniecēm vēlāk šo ziņu noliedza.

Ap pulksten 0.30 (23.30 pēc Latvijas laika) tika atbrīvota kāda grūtniece, kura atstāja teātri pa centrālo ieeju un skriešus devās pie karavīriem, kas aplenkuši ēku.

Krievijas Valsts domes čečenu deputāts Aslanbeks Aslahanovs ceturtdienas rītā pa telefonu sazinājās ar kaujinieku grupas vadoni Barajevu, mēģinot panākt ķīlnieku atbrīvošanu. Sarunās piedalījās arī cits Krievijas čečenu politiķis Ruslans Hasbulatovs, bet tajās nav panākta nekāda vienošanās, ziņoja "Interfax".

Krievijas Valsts domes deputāts Jūlijs Ribakovs paziņoja, ka sarunas turpināsies. Atsaucoties uz atbrīvotajiem ķīlniekiem, viņš sacīja, ka kaujinieki ir bruņoti ar automātiem, granātām, spridzekļu jostām, mīnām un benzīna kannām.

Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) vadītājs Nikolajs Patruševs paziņoja, ka FDD un armijas īpašās vienības ir militārā trauksmes gatavībā. Masu mediji ziņoja, ka notikuma vietā ieradusies specvienība "Alfa".

Pēc telekanāla NTV ziņām, Maskavas milicija ir pastiprinājusi stratēģisko valdības objektu apsardzi.

Ķīlnieki, kas pa telefonu sazinājušies ar miliciju, stāstīja, ka kaujinieki bijušās Valsts 1.lodīšu gultņu rūpnīcas kultūras pils ēkā izvietojuši spridzekļus. Masu mediji ziņoja, ka ķīlniekiem ir atļauts apmeklēt tualeti, bet tagad viņiem ir aizliegts lietot savus mobilos telefonus.

Aģentūras " Interfax" korespondente, kurš atradās teātra ēkā uzbrukuma laikā, pirms tam ziņoja, ka uzbrucēji atļāvuši zālē esošajiem skatītājiem zvanīt pa mobilajiem telefoniem. Visiem skatītāju vidū esošajiem musulmaņiem tika atļauts zāli atstāt, ziņoja "Interfax", atsaucoties uz avotiem Maskavas milicijā.

Pēc "Interfax" korespondentes notikuma vietā teiktā, uzbrucēji izskatoties pēc kaukāziešiem un ir bruņoti ar automātiem. Pēc provizoriskām ziņām, viņi ir ģērbušies maskēšanās tērpos.

1995.gada jūnijā čečenu kaujinieki saņēma par ķīlniekiem vairākus simtus cilvēku kādā slimnīcā Dienvidkrievijas pilsētā Budjonovskā. Kad Krievijas bruņotie spēki iebruka slimnīcā, lai atbrīvotu ķīlniekus, vairāk nekā 100 civiliedzīvotāji tika nogalināti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!