Foto: EPA/LETA
Ceturtdien, pēc 20 mēnešu pārtraukuma, atsākās Izraēlas un palestīniešu tiešās sarunas, taču analītiķi norāda, ka starp pušu viedokļiem joprojām pastāv liela plaisa.

Pēc pusotru gadu ilgiem ASV diplomātu pūliņiem Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu un palestīniešu pašpārvaldes prezidents Mahmuds Abass beidzot satikās Vašingtonā, lai atsāktu sarunas, kuras tika pārtrauktas 2008.gada decembrī, ka izraēlieši iebruka Gazas joslā.

"Pirmā diena pagāja labāk, nekā administrācija varēja gaidīt," atzina Daniels Kurcers, bijušais ASV vēstnieks Ēģiptē un Izraēlā, kurš šobrīd ir Prinstonas universitātes pasniedzējs.

Sarunā ar aģentūru AFP viņš norādīja, ka viens no pozitīvajiem sasniegumiem ir tas, ka sarunas sākās, neskatoties uz notikušajiem terora aktiem, kurus Rietumkrastā sarīkoja palestīniešu islāmistu grupējuma "Hamas" kaujinieki un kuros gāja bojā četri izraēlieši, bet divi guva ievainojumus.

Kurcers atzīmēja arī abu pušu samiernieciskāko toni.

Abass sarunu gaitā uzsvēra nepieciešamību sadarboties ar Izraēlu drošības jautājumos. Savukārt Netanjahu izteicās: "Tāpat kā jūs sagaidāt, lai mēs būtu gatavi palestīniešu valsti atzīt par palestīniešu tautas nacionālo valsti, mēs sagaidām, lai jūs būtu gatavi Izraēlu atzīt par ebreju tautas nacionālo valsti."

Kurcers uzskata, ka pastāv atšķirība starp "Izraēlas saukšanu par ebreju valsti un tās nosaukšanu par ebreju tautas nacionālo valsti".

Palestīniešu nevēlas Izraēlu atzīt par ebreju valsti, jo uzskata, ka tas varētu liegt atgriezties palestīniešu bēgļiem, kuri Izraēlas teritoriju pameta pēc tās dibināšanas 1948.gadā.

Kurcers pozitīvi novērtēja arī faktu, ka starp Netanjahu un Abasu notika privāta tikšanās, kas ilga 90 minūtes.

"Neesmu pārliecināts, ka viņi veda jebkādas sarunas. Taču, iespējams, viņi izklāstīja savas prioritātes un ierobežojumus, ar kādiem viņiem jārēķinās, un dažas lietas, kas viņus visvairāk satrauc pie otras puses," sacīja bijušais vēstnieks.

Abas puses vienojās, ka sarunu otrā kārta notiks 14. un 15.septembrī Tuvajos Austrumos un ka tajās piedalīsies arī ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone un ASV īpašais vēstnieks Džordžs Mičels.

Džordža Vašingtona universitātes analītiķis Nātans Brauns tomēr bija mazāk optimistisks. Viņš pieļāva iespēju, ka Netanjahu piekritis uzturēt sarunas tikai tāpēc, lai saglabātu labas attiecības ar Vašingtonu, un ka Izraēlas premjers patiesībā nemaz nav ieinteresēts vienošanās panākšanā.

"Ja tas ir tā, periodiska līderu tikšanās nāks par labu Netanjahu, nesniedzot Abasam nekādas politiskās priekšrocības," uzskata Brauns.

Vienlaikus viņš pozitīvi novērtēja Ēģiptes prezidenta Hosni Mubaraka un Jordānijas karaļa Abdullas II klātbūtni Vašingtonā brīdī, kad atsākušās Tuvo austrumu miera sarunas.

"Tas nozīmē, ka [ASV prezidenta Baraka] Obamas administrācija paveikusi labāku darbu nekā jebkura no tās priekštecēm, ievietojot tās [sarunas] reģionālajā kontekstā," norādīja Brauns, piebilstot, ka Obamas priekšgājējs Džordžs Bušs ko līdzīgu mēģinājis darīt tikai simboliski.

Ēģipte un Jordānija ir vienīgās arābu valstis, kas parakstījušas ar Izraēlu miera līgumus un kā starpnieces aktīvi iesaistījušās Tuvo Austrumu miera procesā.

Arī Eliots Ābramss, kurš Buša administrācijas laikā aktīvi piedalījās Anapolisas konferences sagatavošanā, pozitīvi novērtējis sarunu atsākšanas gaisotni.

"Domāju, gaisotne ir laba, taču vienīgais, kas mums Vašingtonā bija, ir gaisotne," atzīst Ārējo attiecību padomes analītiķis.

Viņš uzskata, ka sarunas pilnā nopietnībā nemaz nav sākušas un ka tās sāksies tikai tad, kad palestīniešu un izraēlieši satiksies aiz slēgtām durvīm.

"Gan Abass, gan Netanjahu ir nopietni, taču nesaskata, kā panākt vienošanos," uzskata Ābramss. "Domāju, ka vecās līnijas joprojām ir spēkā. Lielākais, ko jebkura Izraēlas valdība, visticamāk, piedāvās, ir mazāk nekā palestīniešu valdība var pieņemt."

Viņš piebilda, ka nosprausto mērķi - gada laikā panākt vienošanos galvenajos jautājumos - nav iespējams sasniegt.

Smagākie un visa miera procesa laikā tā arī neatrisinātie jautājumi ir Izraēlas drošības garantēšana, jaunveidojamās Palestīnas valsts robežas, palestīniešu bēgļu status un Jeruzalemes nākotne.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!